ѕоиск по  аталогу     

доступный список дисциплин
ћеждународные отношени€
 улинари€
’оз€йственное право
ƒеньги и  редит
ƒелопроизводство
јрбитражный процесс
–усска€ Ћитература
»стори€
«арубежна€ Ћитература
Ќалоги
ћосквоведение
“аможенна€ система
NEW ‘илософи€


      ѕоиск –еферата по √лобальной  оллекции
      ƒеньги и кредит

      –еферат - Kredоts

      Latvijas Universit?te
                             Ekonomikas un vad?bas fakult?te
      
      
      
                                        refer?ts
      
      
                                         KRED?TI
      
      
      
                                        R?ga 2002
      
      
      
                                         SATURS
      
                                                                              lpp.
      Ievads________________________________________________________________3
      1.Kred?ta b?t?ba________________________________________________________4
            1.1.Kred?ta nepiecie?am?ba_________________________________________4
            1.2.Kred?ta funkcijas______________________________________________5
            1.3.Kredit??anas pamatprincipi______________________________________5
      2.Kred?tu iedal?jums un
      klasifik?cija________________________________________5
            2.1.Kred?tu iedal?jums_____________________________________________5
            2.2.Kred?tu veidi_________________________________________________6
            2.3.Kred?tu
      klasifik?cija___________________________________________11
            2.4.Aizdevumi juridisk?m un fizisk?m person?m
      _______________________12
      Secin?jumi un priek?likumi______________________________________________14
      Izmantot? literat?ra ____________________________________________________15
      
      
      
            Banku sist?mas monet?rie r?d?t?ji ir tautsaimniec?bas noz?m?gs
      indikators. Latvijas banku sektoram 2001.gads ir bijis veiksm?gs, jo ir
      augu?i banku akt?vi, izsniegto aizdevumu apjoms, k? ar? bankas guvu?as
      liel?ko pe??u kop? valsts neatkar?bas atjauno?anas.
            2001.gad? banku akt?vi, sal?dzinot ar 2000.gadu, ir  palielin?ju?ies,
      k? ar? ?pa?i strauji ir palielin?jies aizdevumu apjoms.
            Liel?kais izsniegto aizdevumu, k? ar? piesaist?to noguld?jumu  apjoms
      2001.gad? ir bijis priv?tuz??m?jiem  un  priv?taj?m  finansu  instit?cij?m.
      2001.gad? visvair?k kredit?t? nozare bija tirdzniec?ba, k? ar? apstr?d?jo??
      r?pniec?ba  un  finansu   starpniec?ba,   t.i.,   l?zinga,   apdro?in??anas
      komp?nijas, brokeru sabiedr?bas u.c.
            Darba galvenais m?r?is ir raksturot  Latvijas  komercbanku  pied?v?to
      kred?tu veidus un re?lo situ?ciju par katru no tiem.
      
      
      
                                    1. Kred?ta b?t?ba
                                1. Kred?ta nepiecie?am?ba
             Kred?ts  ir  naudas  vai  citu  aizvietojamu  lietu  aizdevums,   ko
      fiziskaj?m vai  juridiskaj?m  person?m  sniedz  kred?tiest?de  un  kas  dod
      ties?bas ??m person?m r?koties ar naudu vai cit?m aizvietojam?m liet?m,  un
      uzliek saist?bas atdod naudu vai citas  aizvietojamas  lietas  ar  vai  bez
      procentiem.
         V?rds Уkred?tsФ c?lies no lat??u valodas credare  Ц  kas  noz?m?,  tic?t,
      uztic?ties. Kred?ta dev?js kred?ta ??m?jam  atv?l  lieto?anas  ties?bas  uz
      noteiktu naudas summu, bet kred?ta ??m?js uz?emas saist?bas ?o naudas summu
      p?c  noteikta  laika  atmaks?t.  K?  kompens?cija  par  lieto?anas  ties?bu
      atdo?anu parasti tiek noteikti procenti.
         Ir vair?ki kred?tu nepiecie?am?bas varianti:
       . invest?cijas. Investors uz??m?js pak?peniski kr?j procentus  no  kapit?la
         un pe??u no komercsp?j?m. Var paiet ilgs laiks, lai sav?ktu  nepiecie?amo
         summu, bet laiks negaida un konkurenti var aizsteigties priek??.  T?  var
         ar? bankrot?t. T?p?c  vien?g?  izeja  ir  kred?ts.  Pat  veidojot  akciju
         sabiedr?bu vai SIA, centraliz?jot investoru l?dzek?us liel?kam  objektam,
         bez kred?ta reti kad  var  iztikt.  T?  kred?ts  darbojas  k?  ekonomikas
         att?st?bas svira. Invest?cijas un kred?ts ir cie?i  sa??d?ti.  Pietiekami
         bie?i kred?ts ir invest?ciju ?steno?anas  finansi?lais  priek?nosac?jums.
         Bankas ne??lo naudu speci?listiem, kas r?p?gi izv?rt? invest?ciju gaid?mo
         rezult?tu gaid?mo efektivit?ti, riska pak?pi. Dro?a invest?cija  Ц  dro?a
         kred?ta  atmaksa  ar  procentiem.  T?d?  k?rt?  kred?ts,   pirmk?rt,   ir
         invest?ciju finansi?lais avots; otrk?rt, izv?r? uz??m?jdarb?bu; tre?k?rt,
         pateicoties  kapit?la  t?ram  ra??gumam,  sekm?  procentu   no   kapit?la
         veido?anas; ceturtk?rt, apmaks?jot uz??m?jsp?jas, pal?dz rad?t pe??u;
       . apgroz?mo l?dzek?u papildin??ana. Apgroz?mo l?dzek?u  daudzums  ne  tikai
         atsevi???  uz??mum?,  bet  vis?  tautsaimniec?b?  regul?   ra?o?anas   un
         pakalpojumu  apjomu.  Kred?ts  kalpo  apgroz?m?  kapit?la  un  apgroz?bas
         kapit?la palielin??anai. Kred?ts  apgroz?mo  l?dzek?u  papildin??anai  ir
         sevi??i sv?t?gs, ja gad?s l?dzek?u  pagaidu  iesald??ana,  nepiecie?am?ba
         strauji main?t sortimentu, partnera ierosme papla?in?t l?gumu;
       . bud?eta defic?ts. Vald?ba  pl?noto  bud?eta  defic?tu  sedz  ar  kred?tu,
         aiz?emoties no centr?l?s bankas,  galvenok?rt  lai?ot  apgroz?b?  iek??j?
         aiz??muma oblig?cijas. Nevienm?r?ga valsts ie??mumu iepl??ana var rosin?t
         Finansu ministriju banku sist?m? l?gt ?slaic?gu kred?tu;
       . par?di par?du seg?anai.  Kred?ts  vienai  no  kred?tiest?d?m  var  kalpot
         iepriek??jo par?du dz??anai;
       . kred?ts d?rgu pre?u  ieg?dei.  Da?a  relat?vi  d?rgu  pre?u  paliktu  bez
         piepras?juma, ja nepal?dz?tu ilgtermi?a kred?ts. Tam par  piem?ru  var?tu
         b?t dz?vojamo m?ju vai dz?vok?u ieg?de;
       . sezonas sv?rst?bu p?rvar??ana. Ja  ?s?  period?  j?ieg?d?jas  izejvielas,
         materi?li, kurin?mais visam gadam, bez kred?ta nevar iztikt. Nozare,  kam
         pla?i   nepiecie?ami   kred?ti   sezonas   sv?rst?bu   p?rvar??anai,   ir
         lauksaimniec?ba;
       . ?rt?ba, pakalpojums. Kred?ts, ko sa?em ar kred?tkartes starpniec?bu, galu
         gal? nepapla?ina naudas pied?v?jumu, bet konkr?t? br?d? sniedz visai ?rtu
         pakalpojumu (?auj zin?m?s robe??s pirkt v?lamo bez naudas).
         Uzskaitot  kred?ta  nepiecie?am?bas  variantus,  nedr?kst  aizmirst,   ka
      debitors non?k kreditora atkar?b? un otr?di. Bankrot?t var  firma,  fiziska
      persona, ja t? nesp?j kred?tu l?dz ar procentiem atdot. Bankrot?t  var  ar?
      banka, ja t?s debitori laikus kred?tus neatdod un nemaks? procentus.
      
                                  2. Kred?ta funkcijas
         Kred?ta funkcijas ir ??das:
      1) p?rdales funkcijas;
      2) apgroz?bas izmaksu ekonomijas funkcija;
      3) valsts ekonomikas zin?ma regul??ana.
         Svar?g?k?  ir  p?rdales  funkcija,  t?  ar  kred?ta  pal?dz?bu  nodro?ina
      kapit?la p?rdali tautsaimniec?b?, to novirz??ana no vienas nozares uz citu,
      no vieniem ?pa?niekiem  pie  citiem.  T?dej?di  k??st  iesp?jama  ra?o?anas
      papla?in??ana ?rpus kapit?la ietvariem, ekonomisk?  att?st?ba  un  l?dzek?u
      koncentr?cija izdev?g?kos un perspekt?v?kos virzienos.
         Kred?ts regul? ar? kop?jo naudas apriti tautsaimniec?b? un  ekonomiskajos
      procesos. Ar bankas regul??anas meh?nisma pal?dz?bu tiek ieguld?ti  kred?tu
      resursi, sa?aurin?ta vai papla?in?ta naudas aprite. Savuk?rt tas  papla?ina
      vai samazina maks?tsp?j?go piepras?jumu.  Kred?ta  regul?jo??  funkcija  ir
      cie?i saist?ta ar citu ekonomisko instrumentu Ц finansu un cenu meh?nismu Ц
      darb?bu.
      
                              3. Kredit??anas pamatprincipi
            Lai banka klientam izsniegtu kred?tu tad tai ir j?iev?ro da?i
      pamatprincipi.
            Pirmk?rt, k?ds ir kred?ta m?r?is? Neatkar?gi  no  t?  vai  persona  ir
      fiziska vai juridiska, bankai ir svar?gi zin?t k?dam  m?r?im  ir  paredz?ts
      ?is  kred?ts.   T?p?c,   lai   sa?emtu   kred?tu,   bank?   ir   j?iesniedz
      uz??m?jdarb?bas pl?ns, kur? ir par?d?ts, kur nauda  tika  izlietota  un  k?
      uz??m?js dom? g?t no t? pe??u, lai atdotu par?du bankai.
            Otrk?rt, klienta raksturojums un vi?a sp?ja atmaks?t  kred?tu.  Bankas
      uzdevums ir p?rliecin?ties, ka klients ir  uzticams,  k?  ar?  j?zina  vi?a
      finansi?lais st?voklis. Lai to p?rbaud?tu,  banka  var  piepras?t  uz??muma
      re?istr?cijas  apliec?bu,  stat?tus,  bilanci  un  p?rskatu  par   uz??muma
      finansi?l?s darb?bas rezult?tiem.  K?  ar?  bankai  ir  ties?bas  piepras?t
      dokumentu, kas apliecina, ka  kred?ta  ??m?js  ir  sp?j?gs  aiz?emto  naudu
      atmaks?t un sa?emt? naudas summa ir pietiekami nodro?in?ta.
            Tre?k?rt, kred?ta nodro?in?jums. Lai kredit??anas  rezult?t?  neciestu
      banka, t? jau savlaic?gi piev?r? tam uzman?bu. Atbilsto?i LR  Kred?tiest??u
      likuma pras?b?m, kred?tiest?de var izsniegt kred?tu, ja tas ir  nodro?in?ts
      ar, piem?ram, kustamo un  nekustamo  ?pa?umu,  v?rtspap?riem,  galvojumiem.
      Svar?gs kred?ta  nodro?in?jums  ir  aizdevuma  izsnieg?ana  pret  ??lu.  K?
      kred?ta  nodro?in?jums  kalpo  ar?  apdro?in??anas  sabiedr?bu   izsniegt?s
      polises par kred?triska apdro?in??anu. Atsevi??os  gad?jumos  kred?tiest?de
      var izsniegt kred?tu ar? bez augst?k min?t? nodro?in?juma, ta?u ??d?  veid?
      izsniegto kred?tu kopsumma nedr?kst p?rsniegt 15%  no  kred?tiest?des  pa?u
      kapit?la.
            Ceturtk?rt, aizdevuma  apjoms.  Saska??  ar  LR  Kred?tiest??u  likumu
      kred?ta maksim?lais lielums vienam  aiz??m?jam  vai  savstarp?ji  saist?tai
      klientu grupai nedr?kst p?rsniegt 25% no bankas pa?u kapit?la.
      
                         2. Kred?tu iedal?jums un klasifik?cija
                                2.1.   Kred?tu iedal?jums
            Kred?tus, kurus pied?v? Latvijas komercbankas  saviem  klientiem,  var
      iedal?t vair?k?s kategorij?s par pamatu ?emot vienas grupas kred?tu kop?g?s
      ?pa??bas. Kred?tus varam sagrup?t ??d?s attiec?g?s grup?s.
      Iedal?jums p?c termi?a:
       - ?stermi?a ( l?dz vienam gadam);
       - vid?j? termi?a ( no viena l?dz pieciem gadiem);
       - ilgtermi?a ( ilg?k par pieciem gadiem).
      Iedal?jums p?c nodro?in?juma:
       - tie?ais nodro?in?jums  (  tas  parasti  saist?s  ar  ties?bu  pie??ir?anu
         attiec?b? uz konkr?tiem l?dzek?iem,  kas  pieder  aizdevuma  ??m?jam.  T?
         veidi  ir  par?dz?mes,  hipot?ka  un  l?dzek?u  ie??l??ana  ar  vai   bez
         lieto?anas ties?bu saglab??anu);
       -  netie?ais  nodro?in?jums  (  nodro?in?jums  bankai,  ko  garant?   tre??
         l?gumsl?dz?ja persona, un parasti tas  ir  garantijas  vai  kompens??anas
         l?guma form?, ar ko tre?? l?gumsl?dz?ja  persona  uz?emas  atbild?bu  par
         aizdevuma ??m?ja neatmaks?tajiem par?diem).
      Iedal?jums p?c termi?a un procentu noteikumiem:
       - aizdevumi ar fiks?tu procentu likmi (procentu likme saglab?jas  viena  un
         t? pati no kred?ta sa?em?anas br??a l?dz pat atmaksas beigu termi?am);
       - peldo??s jeb sv?rst?g?s procentu likmes aizdevumi ( t?s ir t?das procentu
         likmes, kas main?s l?dz ar izmai??m tirgus likm?s);
       - aizdevumi uz piepras?jumu  (  tie  ir  aizdevumi  bez  noteikta  samaksas
         termi?a, tos  var  atmaks?t  p?c  piepras?juma,  un  tiem  ir  sv?rst?gas
         procentu likmes);
       - termi?aizdevumi ( tiek izsniegti uz noteiktu  laika  periodu  un  tie  ir
         j?atmaks? vair?k?s  vienl?dz?g?s  da??s  vai  ar?  visa  summa  j?nomaks?
         termi?a beigu datum?).
      Iedal?jums p?c iesaist?tajiem aizdev?jiem:
       - tie?ie aizdevumi ( t? sauc?s aizdevumi, kad banka pati aizdod naudu tie?i
         uz??m?jam);
       - sindik?taizdevums ( tas rodas, ja uz??m?ja piepras?to l?dzek?u  summa  ir
         p?r?k liela, ko  viena  banka  nevar  aizdot,  ??d?  gad?jum?  apvienojas
         vair?kas bankas un katra aizdod k?du da?u no kop?g?s summas).
      Iedal?jums p?c aiz??m?jiem un aiz??muma m?r?iem:
       - komerckred?ts  (  t?ds  kred?ts,  ko  pie??ir  viena  juridiska  persona,
         piem?ram, pre?u ra?ot?js otrai juridiskai personai,  p?rdodot  preces  ar
         atliktu maks?jumu, tas ir, samaksu veicot  p?c  pre?u  pieg?des  noteikt?
         laik?);
       - pat?r?t?ju kred?ts ( to pie??ir tirdzniec?bas uz??mumi un  kred?tiest?des
         iedz?vot?jiem da??du pat?ri?a pre?u ieg?dei uz nomaksu.  ?o  kred?tu  var
         pie??irt  gan  pre?u,  gan  naudas  veid?.  ?im  kred?tam  ir  ilgtermi?a
         raksturs);
       - augst?ka riska  aizdevumi  (  ir  aizdevumi  ?rzemju  vald?b?m,  vald?bas
         a?ent?r?m vai centr?laj?m bank?m. Faktori, kuri  ietekm?  sp?ju  atmaks?t
         par?du ietvert sev? valsts ekonomisko  st?vokli,  tai  skait?  t?s  darba
         sp?ku un dabas resursus utt.);
       - projektu finans??ana ( ir l?dzek?u pie??ir?ana v?l pe??u neneso?u objektu
         celtniec?bas pabeig?anai, piem?ram, ku?u b?vniec?ba);
       - faktorings ( ir klienta iekas?jamo r??inu nopirk?ana par  skaidru  naudu.
         Faktoringa  l?gums  atbr?vo  uz??mumu   no   konkr?t?s   naudas   pl?smas
         administr??anas, jo ??s r?pes uz?emas faktoringa pied?v?t?js Ц  attiec?g?
         finansu instit?cija);
       - konta p?rt?ri?s jeb overdrafts ( rodas, ja klients no sava  teko??  konta
         iz?em vair?k naudas, nek? vi?am tur  ir.  Kontam  var  noteikt  p?rt?ri?a
         limitu, kas klientam dod ties?bas iz?emt naudu ?? limita ietvaros);
       - kred?tl?nija ( ir kred?ta iesp?ju pie??ir?anas parasts pa??miens. Tas dod
         aiz??m?jam aiz??muma sa?em?anas iesp?ju uz  konkr?tiem  noteikumiem  l?dz
         noteiktas summas robe?ai).
      
                                    1. Kred?tu veidi
            Past?v  da??das  kred?ta  pamatformas.  Skatoties  no  makroekonomisk?
      viedok?a, tie ir t?di kred?tu veidi, kas dod impulsu ekonomikas att?st?bai.
            Komerci?lais kred?ts. ?? kred?ta attiec?bas veidojas  tad,  ja  preci,
      t.sk. pakalpojumus p?rdod ar maks?jumu atlik?anu uz v?l?ku  laiku.  Kred?ta
      objekts ir p?rdot?s preces. P?rdo?anas br?d? prece  netiek  apmaks?ta,  bet
      kredit?ta. Komerci?lais kred?ts aptver ar? pre?u p?rdo?anu uz nomaksu.
            Komerci?l? kred?ta l?dzeklis ir vekselis.
            No komerci?l? kred?ta ir atvasin?ts akredit?vs un faktorings.  B?t?b?
      akredit?vam  ar  kred?tu  nav  nek?da  sakara.  Praktiski   akredit?vs   ir
      antikred?ta instruments. Tas ir pirc?ja bankas r?kojums pieg?d?t?ja  bankai
      apmaks?t  pieg?d?t?ja  iesniegtos  r??inus  par  nos?t?taj?m   prec?m   vai
      sniegtajiem pakalpojumiem saska??  ar  noteikumiem,  kas  atrun?ti  pirc?ja
      akredit?taj? iesniegum?.
            Lai  v?l  vair?k  pa?trin?tu  naudas  sa?em?anu,   p?rdev?js   izmanto
      ?slaic?gu kred?tu Ц faktoringu. T? ir komisijas oper?cija, saska?? ar  kuru
      uz??mums  pieg?d?t?js  nodod  bankai  savas  ties?bas   sa?emt   maks?jumu,
      piem?ram, par pieg?d?t?ja prec?m, izpild?to darbu utt., un no bankas par to
      sa?em liel?ko summas da?u, kuru vi?am pien?ktos  sa?emt  no  sava  pirc?ja.
      Izsakoties   vienk?r??k,  preces  ?pa?nieks  nolemj   izmantot   faktoringa
      pakalpojumu un nosl?dz l?gumu ar banku vai l?zinga sabiedr?bu.  P?c  l?guma
      nosl?g?anas p?rdev?js pazi?o preces pirc?jam par pras?juma  ties?bu  p?reju
      bankai vai l?zinga sabiedr?bai. Kad  prece  nodota  pirc?jam  un  izsniegts
      r??ins, banka nor??in?s ar p?rdev?ju un  patur  ties?bas  piepras?t  r??ina
      apmaksu pirc?jam.
            Faktorings, l?dz?gi k? l?zings, ir finansu ieguves veids, kas  neprasa
      papildu garantijas. Bankai pietiek ar debitora saist?bu faktu. ?is dar?jums
      ir izdev?gs ne tikai preces vai  pakalpojuma  pied?v?t?jam,  tas  ar?  rada
      viegl?ku nomaksas noteikumus ar? pirc?jam un  savu  da?u  pe??as  g?st  ar?
      dar?juma nodro?in?t?ja Ц banka vai l?zinga sabiedr?ba.
            Faktoringa izmantot?ju skaits Latvij? nav liels, jo tr?kst pieredzes.
      Var secin?t, ka n?kotn? faktorings v?rs?sies pla?um?,  jo  tas  ir  sevi??i
      izdev?gs  vairumtirdzniec?b?,  pirk?anas  un  p?rdo?anas  oper?cij?s,   kur
      komercl?gumi  paredz  nomaksu  pa  etapiem  ilg?k?   laika   posm?   ?r?j?s
      tirdzniec?bas dar?jumiem, kam nor??inu periods  ir  ilg?ks.  T?p?c  tas  ir
      visvienk?r??kais kred?toper?cijas veids,  jo  var  ?tri  tikt  pie  naudas,
      neiesald?jot  apgroz?mos  l?dzek?us,  kas  kav?tu  uz??muma  att?st?bu   un
      pal?nin?tu l?dzek?u apriti.
            Faktoringu var?tu izmantot krietni  vair?k  uz??mumu,  jo  tas  tie?i
      samazina debitoru par?dus. Tas  rada  iesp?ju  uz??mumiem  vair?k  l?dzek?u
      novirz?t pamatdarb?bai.
            Sekojo?aj? diagramm? var apl?kot faktoringa  kop?j?  portfe?a  sadali
      Latvij? uz 2000.gada 1.apr?li.
      
      1.diagramma
            Diagramma r?da, ka visvair?k faktoringu 2000.gad? izmantojusi Parekss
      banka, p?r?j?s bankas nesp?l? p?r?k lieli lomu ?aj? kred?t??anas veid?.
            Ban?ieru  kred?ts.  To  izsniedz  bankas   un   citas   kred?tiest?des
      juridisk?m un fizisk?m person?m naudas aizdevumu form?  taj?  gad?jum?,  ja
      klienta nor??inu kont? izdar?to  maks?jumu  summa  noteikt?  laika  period?
      p?rsniedz iemaksu summas ?aj? kont?. Ba??ieru kred?ta objekts, at??ir?b? no
      komerci?l? kred?ta, ir nauda.  Ba??ieru  kred?ts  izsaka  attiec?bas  starp
      ba??ieriem, komersantiem un jebkur?m juridisk?m un fizisk?m person?m.
            No uz??m?jdarb?bas un kred?ta atmaksas  viedok?a  b?tiska  noz?me  ir
      ba??ieru kred?ta termi?iem. ?os termi?us regul? invest?ciju  projekti,  dod
      ies?ju aiz?emtajiem l?dzek?iem veikt  liel?ku  vai  maz?ku  apri?u  skaitu,
      sekm? intens?v?ku vai maz?k intens?vu  uz??m?jdarb?bu,  lai  kred?tu  laik?
      dz?stu.
            Hipot?ku kred?ts. Tas ir ilgtermi?a kred?ts, kas  ir  izsniegts  pret
      ??lu. ?os kred?tus izsniedz pamatojoties uz  nekustam? ?pa?uma ie??l?jumu.
            Hipot?ku kred?ts ir pla?i izplat?ts ekonomiski att?st?t?s valst?s. Un
      tas viss  t?p?c,  ka  noteiktu  saimnieciskai  darb?bai  sniedz  ilgtermi?a
      kred?tus, kas nodro?in?ti ar nekustamo ?pa?umu Ц ??lu.
            T?s ir v?rtspap?rs, kas p?rst?v nekustam? ?pa?uma ie??l?jumu hipot?ku
      bank? un dod  t?  tur?t?jam  ties?bas  sa?emt  iepriek?  fiks?tu  ien?kumu,
      izteiktu procentos no ??lu z?mes nomin?lv?rt?bas.
            Hipotek?ro kred?tu parasti izsniedz ??diem m?r?iem  Ц  zemes  augl?bas
      uzlabo?anai,  nekustam?  ?pa?uma  pirk?anai,  ?ku  b?v??anai,   ilggad?giem
      st?d?jumiem un taml?dz?gi.
            N?ko?aj? diagramm? var apl?kot Latvijas uz??mumiem  un  priv?tperson?m
      izsniegto hipotek?ro aizdevumu apjomus, laika posm? no 1997.gada  l?dz  pat
      2001.gadam.
      
       2.diagramma
      
      
            Diagramma par?da, ka hipotek?ro aizdevumu  apjoms  ar  katru  gadu  ir
      divk?r?ojies. V?l tikai j?dom?, lai  procentu  likmes  paliktu  stabila  un
      nemain?ga.
            Valsts  kred?ts.  To  raksturo  tas,  ka   valsts   izlai?   aiz??muma
      oblig?cijas. Oblig?cijas ir reiz? gan par?da z?me, gan v?rtspap?rs, kas  t?
      tur?t?jam nodro?ina fiks?tu procentu likmi.  Oblig?cijai ir  nomin?lv?rt?ba
      un tirgus cena. T?s parasti izplata ar banku starpniec?bu, t?s ir  p?rkamas
      v?rtspap?ru tirg?. Oblig?cijas cena ir tie?i atkar?ga no to pied?v?juma  un
      piepras?juma sam?ram. T?s br?vi p?rk un  p?rdod  iedz?vot?ji.  P?c  t?  var
      spriest, ka valsts ir debitors.
            Valsts iek??j? uz??muma oblig?cijas ir probl?ma, kas cie?i saist?ta ar
      valsts bud?eta defic?tu. Emit?jot  un  p?rdodot  valsts  iek??j?  aiz??muma
      oblig?cijas, Finansu ministrija papildina valsts  bud?etu.  Valsts  iek??j?
      aiz??muma  oblig?ciju  emisija  ir  pirm?  paz?me,  ka  valsts  bud?et?  ir
      defic?ts.
            L?zings. Tas ir gan noma ar izpirk?anas  ties?b?m,  gan  p?rdo?ana  uz
      nomaksu, gan ?patn?js kred?ts. Tas  ir  viens  no  paz?stam?kajiem  kred?ta
      paveidiem Latvij?.  Latvij?  l?zinga  oper?cijas  veic,  piem?ram,  Parekss
      banka, Multibanka, Kr?jbanka utt., bet Unibanka un Hansabanka  ?im  nol?kam
      ir nodibin?ju?as banku meitas uz??mumus.
            L?zings ir nomas attiec?bas starp mantas ?pa?nieku  (  l?zinga  dev?ju
      jeb nomas dev?ju) un personu, kura v?las to izmantot sav? biznes? ( l?zinga
      sa??m?ju jeb nomnieku). Un ??s attiec?bas veidojas uz min?t? l?zinga l?guma
      abu pu?u savstarp?j? izdev?guma (pe??as  g??anas  )  pamata.  V?rdu  sakot,
      l?zinga dev?js nop?rk attiec?go l?zinga dar?juma objektu  sav?  ?pa?um?  un
      atdod to  lieto?an?  l?zinga  ??m?jam.  L?zinga  ??m?js  veic  pak?peniskus
      maks?jumus, nor??inoties par iesp?ju lietot sev nepiedero?u preci.
            Pats  galvenais  ir  saprast,  ka  l?zings  nav  noma  ar  izpirk?anas
      ties?b?m, jo kad uz??mums  nom?  k?du  ra?o?anas  l?dzekli  ar  izpirk?anas
      ties?b?m, uz??mums k??st par t? ?pa?nieku uzreiz, kad izdara pirmo iemaksu,
      bet ja l?zinga  dar?jum?  uz??mums  k??st  par  ?pa?nieku  tikai  tad,  kad
      ra?o?anas l?dzek?u v?rt?ba ir piln?gi samaks?ta.
      L?zinga pakalpojumi pamat?  iedal?s  divos  veidos  Ц  finansu  l?zings  un
      operat?vais l?zings.
            Parasti l?zinga s?kuma summa sv?rst?s ap 100 latiem. Nav retums, ka ??
      summa ir krietni maz?ka Ц no Ls 5 l?dz Ls 10. L?zinga l?guma termi??  Ц  no
      viena m?ne?a l?dz vienam gadam.
            No l?zinga  ??m?ja  neprasa  nek?dus  speci?lus  dokumentus,  izzi?as,
      iz?emot pasi ar  dz?vesvietas  pierakstu.  Da?as  l?zinga  firmas,  sl?dzot
      l?gumu par  summu  virs  500  latu,  k?  garantu  prasa  pasi  ar  Latvijas
      pierakstu.
            Mikrol?men? risks saist?s ar  firmas  l?zinga  ??m?jas  maks?tnesp?ju,
      ?aun?k? gad?jum? bankrotu. Ja l?zinga ??m?ju vainas d??  l?zinga  maks?jumi
      tiek p?rtraukti, l?zinga objekts atgrie?as pie t?  ?pa?nieka,  kas  nesa?em
      iepl?notos ien?kumus un ir spiests mekl?t jaunu l?zinga ??m?ju. Tas var b?t
      apgr?tino?i, jo prece jau ir lietota.
            Bet  savuk?rt  makrol?men?,  nopietns  l?zinga  dev?ja  naidnieks   ir
      infl?cija, t?pat val?tas kursa izmai?as, banku noguld?jumu procentu  likmju
      k?pums, izmai?as kred?ta nosac?jumos u.c.
            Tr?s  ceturtda?as  organiz?ciju,  kas  sl?dz   l?zinga   l?gumus,   ir
      komercbankas vai t?m piedero?ie un pak?autie uz??mumi. Tikai  ceturt?  da?a
      organiz?ciju, kas sniedz l?zinga pakalpojumus vai sl?dz l?zinga  dar?jumus,
      nav banku uz??mumi. Tas apstiprina to, ka Latvij? l?zings ir cie?i saist?ts
      ar banku kred?tu.
            Kopum?  l?zings  ir  atz?ts  par  vienu   no   visstrauj?k   augo?aj?m
      industrij?m Latvij?. To  sekm?  valsts  ekonomikas  att?st?ba,  l?zinga  k?
      finans?juma  veida  popularit?tes  pieaugums,  k?  ar?  l?zinga   komp?niju
      sadarb?bas partneru skaita  palielin??an?s,  kas  ar  vien  vair?k  pied?v?
      l?zinga pakalpojumus.
            Lai  veicin?tu  l?zinga  pakalpojumu  sniedz?ju  sadarb?bu,  sak?rtotu
      l?zinga tirgu un noskaidrotu l?zinga kop?jos apjomus, ir j?pl?no piesaist?t
      jaunus biedrus.
            Visliel?ko Latvijas L?zinga  asoci?cijas  l?zinga  portfe?a  da?u  p?c
      akt?vu sadal?juma Ц 31% no kopapjoma jeb  55.15  milj.Ls  veido  automa??nu
      l?zings. Tam seko ra?o?anas iek?rtu  ieg?des  l?zings  ar  22%  no  l?zinga
      portfe?a jeb 39.15 milj.Ls, bet  nekustam?  ?pa?uma  l?zings  aiz?em  18.3%
      (29.12 milj.Ls) no  kop?j?  statistik?  apkopot?  l?zinga  tirgus,  nedaudz
      atpaliekot  komerctransporta l?zingam ar 17.7% (31.54 milj.Ls).
      
      3.diagramma.
            Diagramma r?da, ka visliel?k? da?a l?zinga pakalpojumi  ir  izmantoti
      lielu objektu b?v??anai vai pirk?anai, piem?ram,  ku?iem,  lidma??n?m  utt.
      T?l?k cie?i seko l?zinga izmanto?ana biroja m?be?u ieg?dei.
            N?ko?aj?  diagramm?  var  apl?kot  l?zinga  portfe?a  sadal?jumu   p?c
      termi?strukt?ras uz 2002.gada 1.janv?ri.
      
      4.diagramma
            Diagramma r?da, ka l?zinga ??m?ju piepras?t?kais laika termi??  ir  1
      Ц3 gadi, k? ar? daudz no t? neatpaliek laika termi?? 3 Ц 5 gadi, atpaliekot
      tikai par 0,4% no kopapjoma.
            T? k? tiek uzskat?ts, ka Latvijas L?zinga dev?ju asoci?cijas biedri  Ц
      4 l?zinga komp?nijas: SIA Hanza L?zings, SIA Unil?zings, SIA Nordea Finance
      Latvia un a/s Sampo L?zings Ц ir vado?ie l?zinga  tirgus  dal?bnieki,  ta?u
      j??em v?r?, ka pirms vair?k nek?  gada  l?zinga  asoci?cija  sadal?j?s,  un
      Latvijas L?zinga dev?ju asoci?cij? nav p?rst?v?tas bankas  (  otra  l?zinga
      asoci?cija savu darb?bu beidza 2001.gada novembr?), turkl?t l?zingu pied?v?
      ar? citi asoci?cij? neietilpsto?i  uz??mumi.  Liel?kais  l?zinga  portfelis
      banku vid? ir Parekss bankai 62,5 milj.Ls ( uz 01.01.2002.) Ц v?l  pag?ju??
      gad? oktobra s?kum? bankas l?zinga portfelis bija 20% no statistik? fiks?t?
      l?zinga  tirgus.  P?r?jo  l?zinga  pakalpojumus  sniedzo?o   banku   devums
      kred?tportfel? katrai atsevi??i  sv?rst?s  aptuveni  no  1%  l?dz  1,6%  no
      kopapjoma jeb aptuveni 3  l?dz  4.5  miljoni  latu  (  Latvijas  Kr?jbanka,
      Baltijas Tranz?tu banka, Pirm? banka).
      
      5.diagramma
            Diagramma r?da, ka l?zinga izsnieg?anas zi?? l?deris ir Hanza L?zings,
      sast?dot 61% no kopapjoma, tuv?kais sekot?js ir tikai ar 29% no kopapjoma Ц
      Unil?zings.
            Part?r?t?ju kred?ts.  ?is kred?ta formas nosaukums it k?  nep?rprotami
      raksturo kred?ta darb?bu. Pat?ri?a kred?ta objekti ir t?s preces,  ko  p?rk
      un  p?rdod  pat?ri?a  pre?u  tirg?.  Debitors  ir   atsevi??s   pat?r?t?js,
      m?jsaimniec?ba.
            Pirmk?rt, ?? kred?ta objekti ir  tie  pat?ri?a  priek?meti,  kas  nav
      saist?ti ar cit?m kred?ta form?m. Otrk?rt, pat?r?t?ju  kred?tu  t?r?  veid?
      pastiprina kred?ta kartes. Par ??m kart?m var uz  kred?ta  ieg?d?ties  visu
      pat?ri?a pre?u kl?stu.
            Pat?ri?a kred?ts gan pag?tn?, gan ?odien ir pamatos ?slaic?gs.  Bie?i
      t? termi?? sniedzas l?dz tuv?kai algas dienai. Uz ilg?ku laiku  ?o  kred?tu
      var izsniegt ilgsto?as lieto?anas pat?ri?a pre?u ieg?dei, piem?ram, m?beles
      utt.
            Pat?ri?a kred?ts ir iedarb?gs piepras?juma  papla?in??anas  r?ks.  Jo
      kam?r  ilgsto??s  lieto?anas  pat?ri?a  priek?metiem  ir   akt?vs   noiets,
      p?rdev?js nedom? ??s preces p?rdot uz kred?ta. Tikko  piepras?jums  kr?tas,
      preci s?k p?rdot uz kred?ta. ??ds solis var b?t ekonomiski  pretrun?gs.  Jo
      ja kred?ts iesald? naudu prec?s, ko apmaks?s p?c ?s?ka  vai  ilg?ka  laika,
      tad tas pal?nina l?dzek?u apriti. Un  procenti  par  pat?ri?a  kred?tu  ?os
      zaud?jumus kompens? neliel? apm?r?. Bet p?rdodot uz kred?ta  p?rdev?jam  ir
      izdev?g?k, nek? bezdarb?b? gaid?t pirc?ju un  l?dzek?u  apriti  v?l  vair?k
      pal?nin?t.
            Pat?ri?a kred?ta variant? prece ir d?rg?ka,  bet  maks?t  var  ilg?ku
      laiku maz?m summ?m.
      
                                2. Kred?tu klasifik?cija
         Pamatojoties uz kred?tu nov?rt?jumu, saska?? ar Latvijas  Bankas  padomes
      15.07.1999.  l?mumu  Nr.58/3  par   УAkt?vu   un   ?rpusbilances   saist?bu
      nov?rt??anas noteikumiemФ, kred?ti klasific?jami:
       - standarta kred?ti ir kred?ti, kuri  neap?aub?mi  tiks  samaks?ti  un  tos
         klasific? v?l div?s s?k?k?s grup?s, kas ir  kred?ti  aiz??m?jiem,  kuriem
         nav gaid?mas probl?mas ar par?da samaksu, jo prognoz?jam?  naudas  pl?sma
         ir pietiekama, lai samaks?tu par?du, un kuri par?da samaksu veic  saska??
         ar l?gum? noteiktajiem termi?iem vai kav? par?da samaksu l?dz  5  dien?m,
         k? ar? no nodro?in?juma atkar?gie kred?ti , ja to  nodro?in?juma  v?rt?ba
         ir vien?da  vai  liel?ka  par  par?da  summu,  ja  ?o  nodro?in?jumu  var
         savlaic?gi p?rdot,  jo  past?v  likv?ds  tirgus,  un  kred?tiest?dei  nav
         juridisku ???r??u ?? nodro?in?juma atsavin??anai.
       -  uzraug?mie  kred?ti  ir  kred?ti,   kuriem   nepiecie?ama   pastiprin?ta
         kred?tiest?des vad?bas kontrole, jo  tiem  piem?t  potenci?la  nedro??ba,
         kas, ja situ?cija netiek main?ta, n?kotn? var ietekm?t par?da samaksu  un
         kred?tiest?dei rad?t zaud?jumus.
       - zemstandarta kred?ti ir kred?ti, kuriem ir  skaidri  izteikta  nedro??bas
         pak?pe, kas liek ap?aub?t pilnu par?da samaksu,  un  kuri  kred?tiest?dei
         rad?s zaud?jumus, ja ?? nedro??ba netiks nov?rst.
       - ?aub?gie kred?ti ir kred?ti, kuru d?? kred?tiest?dei ir  liela  zaud?jumu
         iesp?ja, nov?rt??anas  laik?  nav  iesp?jams  prec?zi  noteikt  zaud?jumu
         apjomu, bet ir pamatotas cer?bas da??ji atg?t kred?tu.
       - zaud?tie  kred?ti  ir  kred?ti,  kuriem  nov?rt??anas  laik?  nav  re?las
         v?rt?bas.
      
                      3. Aizdevumi juridisk?m un fizisk?m person?m
            M?sdien?s past?v  vair?kas  kred?tu  formas,  kas  ir  at??ir?gas,  ja
      kred?ta pras?t?js ir fiziska persona vai ja persona ir juridiska.
            Aizdevumi fizisk?m person?m.
            Overdrafts Ц viens no kred?tl?nijas veidiem, ko klients var  izmantot,
      veicot izmaksas no sava  nor??inu  konta,  kas  p?rsniedz  konta  atlikumu.
      Saska?? ar noteikumiem overdrafts ir atmaks?jams  p?c  piepras?juma,  tom?r
      praks? bankas pieprasa overdrafta atmaks??anu tikai atsevi??os gad?jumos.
            Aizdevumi, kas paredz?ti kapit?lieguld?juma  finans??anas  un  v?l?kas
      ie??mumu summas sasaist??anai  - ?stermi?a aizdevumi,  kas  paredz?ti,  lai
      nodro?in?tu klientu ar jaunas m?jas pirk?anai nepiecie?amajiem  l?dzek?iem,
      pirms tas ir sa??mis naudu no iepriek??j?s m?jas p?rdo?anas. ?is  aizdevumu
      veids ir saist?ts ar zin?mu risku, jo  klientam  ir  j?maks?  procenti  par
      diviem lieliem aizdevumiem, ko  ne  katrs  var  at?auties.  Turkl?t  past?v
      risks, ka paredz?tie ien?kumi netiks  sa?emti,  t?dej?di  atmaksas  periods
      pagarin?sies un l?dz ar to procentu maks?jumi,  kas  j?veic  par  aizdevuma
      lieto?anu ?aj? laika period?, kop? veidos liel?ku summu nek? paredz?ts.
            Aizdevumi ar nemain?gu procentu likmi Ц  nelieli  aizdevumi  (no  1000
      l?dz 10 000 latiem) uz laiku no 6 m?ne?iem l?dz 5  gadiem.  ??di  aizdevumi
      parasti tiek izmantoti  ma??nas  vai  citas  ilgsto?i  lietojamas  pat?ri?a
      preces  ieg?des  finans??anai.  Aizdevuma  atmaks??anas  noteikumi  parasti
      paredz vien?dus ikm?ne?a maks?jumus, kas vienlaikus ietver  gan  procentus,
      gan pamatsummas atmaksu.
            Atjaunojam?s kred?tl?nijas Ц  saska??  ar  atjaunojam?s  kred?tl?nijas
      noteikumiem banka autom?tiski katru m?nesi p?rskaita  no  klienta  nor??inu
      konta  (vai  ar?  klients  katru  m?nesi  iemaks?)   klienta   atjaunojam?s
      kred?tl?nijas kont? noteiktu summu.  P?c  tam   ?im  klientam  ir  ties?bas
      m?ne?a laik? iz?emt no ?? konta  zin?mu  summu,  kas  vien?da  ar  ikm?ne?a
      iemaksas vair?kk?rt?gu reizin?jumu, par  k?du  banka  un  klients  iepriek?
      vienoju?ies. Ja ?aj? kont? ir kred?ta atlikums, tad klients  sa?em  par  to
      procentus.
      Hipot?kas aizdevumi   -  parasti  tiek  izsniegti  t?da  nekustam?  ?pa?uma
      ieg?dei, remontam, celtniec?bai, kas ir re?istr?ts zemesgr?mat? un  atrodas
      Latvij?, tas ar? ir galvenais hipotek?r?s kredit??anas priek?nosac?jums.
         Banka   aizdevumu   izsniedz   zemes   ieg??anai,   manto?anas    ties?bu
      nok?rto?anai,  ?ku  b?v??anai,  melior?cijai  un  ilggad?giem  st?d?jumiem,
      agr?ko hipotek?ro par?du nok?rto?anai u.c. vajadz?b?m.
         Kred?tkar?u aizdevumi Ц ?im aizdevumam past?v divi  galvenie  kred?tkar?u
      veidi, no kuriem tikai viens nodro?ina kred?tkartes  lietot?ju  ar  iesp?ju
      izmantot kred?tu ilg?ku laika periodu:
       - maks?jumu kred?tkartes, kas bankas pazi?ojum? ikreiz  nor?d?t?  summa  ir
         piln?b? j?nomaks?, t?dej?di iesp?jas izmantot  bezprocentu  aizdevumu  ir
         tikai laika period? no pirkuma izdar??anas dienas l?dz bankas  pazi?ojuma
         sa?em?anas  dienai.  Parasti  par  maks?jumu  kred?tkartes  lieto?anu  ir
         j?maks? ikgad?j? abonementa maksa.
       - kred?tkartes  sniedz  saviem  lietot?jiem  iesp?ju  izmantot  atjaunojamo
         bezprocentu kred?tl?niju l?dz noteiktam limitam noteikt? period?, par  ko
         banka  ar  klientu  iepriek?  vienoju?ies.  Ikm?ne?a  bankas   pazi?ojum?
         nor?d?to summu var apmaks?t piln?b? vai da??ji, atkar?b? no t?,  k?ds  ir
         noteiktais minimums.
      Aizdevumi juridisk?m person?m.
            Overdrafts Ц br?vi izmantojams,  noteikts  kred?tlimits  bez  atmaksas
      grafika, bet ar izmanto?anas termi?u l?dz 12  m?ne?iem.  Vai  ar?  iepriek?
      saska?ota kred?tl?nija jeb aiz??muma ties?bas, kuras klients var  izmantot,
      veicot maks?jumus vai veicot izmaksas no sava nor??inu konta.
         Juridisko personu  overdrafti  ir  atmaks?jami  p?c  piepras?juma.  Tom?r
      praks? bankas reti kad pieprasa atmaks?t overdraftu,  ja  vien  attiec?gais
      klients nav devis ?pa?u iemeslu ?aub?m par  to,  vai  ?is  overdrafts  tiks
      atmaks?ts.
         Fiks?ta termi?a kred?tl?nija Ц kred?tl?nija  ar  termi?u  no  3  l?dz  12
      m?ne?iem. Kred?tl?nija izmaks?jama da??s no noteiktu  minim?lo  lielumu  un
      katra izmaks?jam? da?a var b?t ar 1, 3 vai 6 m?ne?u termi?u,  nep?rsniedzot
      kred?tl?nijas gala termi?u.
         Termi?aizdevumi  - tiek izsniegti  uz  noteiktu  laika  periodu,  un  tie
      atmaks?jami vair?k?s vienl?dz?g?s da??s  vai  ar?  visa  j?nomaks?  termi?a
      beigu datum?. Iz??ir tr?s veida termi?aizdevumus:
       - par ?stermi?a aizdevumiem uzskat?mi aizdevumi, kas atmaks?jami viena gada
         laik? vai ?s?k? period?;
       - vid?ja termi?a aizdevumi ir aizdevumi, kas  j?atmaks?  ne  agr?k  k?  p?c
         viena gada, bet ne v?l?k k? piecu gadu laik?;
       - ilgtermi?a aizdevumi ir aizdevumi, kas j?atmaks? p?c vair?k nek?  pieciem
         gadiem.
            Aizdevumi projektu finans??anai  - t?di aizdevumi, kas tiek izsniegti
      liel?ku   kapit?lieguld?jumu   projektu   finans??anai.   ??du    aizdevumu
      atmaks??anas vien?gais vai galvenais avots ir naudas pl?sma, k?du nodro?ina
      attiec?gais projekts.
      Sindik?taizdevumi Ц aizdevums, ko  izsniedz  vair?kas  bankas  kop?  un  ko
      katrai no ??m bank?m  atsevi??i  neb?tu  iesp?jams  vai  ko  t?s  nev?l?tos
      izsniegt. Projektu  vada  viena  vai  vair?kas  bankas,  kas  vienojas  par
      aizdevuma paketi un izveido banku sindik?tu, apvienojot vair?kas bankas.
            ?rvalstu aizdevumi   -  aizdevumi  ?rvalstu  vald?b?m  un  to  valsts
      uz??mumiem. Parasti ?ie aizdevumi ir lieli, t?p?c tos  izsniedz  uz  vid?ju
      vai ilgu termi?u.
            Atviegloto aizdevumu kategorijai ir  rakstur?gas  zem?kas  nek?  tirg?
            valdo??s  procentu  likmes  un  parasti  tie  ir   ilgtermi?a.   ??dus
            aizdevumus   liel?koties   izsniedz   tikai    vald?bas    sponsor?tas
            instit?cijas,  un   ??di   aizdevumi   tiek   paredz?ti   t?m   valsts
            tautsaimniec?bas   nozar?m,   valsts   rajoniem   vai   valst?m,   kam
            nepiecie?ama ekonomiska pal?dz?ba.
      
      
      
                               Secin?jumi un priek?likumi
            No darba izriet sekojo?i secin?jumi:
       . ka, kred?tam ir vair?ki nepiecie?am?bas veidi;
       . kred?ts regul? kop?jo  naudas  apriti  tautsaimniec?b?  un  ekonomiskajos
         procesos;
       . kred?ts ir svar?gs naudas ekonomijas faktors;
       . no makroekonomisk? viedok?a, katrs kred?ta veids dod  impulsu  ekonomikas
         att?st?bai;
       . ka, faktorings ir ?slaic?gs kred?ts, kas pa?trina  naudas  sa?em?anu  bez
         liek?m gr?t?b?m;
       . hipot?ku kred?ts ir pla?i izplat?ts ekonomiski att?st?t?s valst?s;
       . ar?  ?ogad  hipotek?r?s  kredit??anas  veids  b?s  viens  no  visstrauj?k
         augo?ajiem banku pakalpojumiem;
       . Hansabanka, Parekss banka un Latvijas Hipot?ku un zemes banka Ц  liel?k?s
         bankas priv?tpersonu hipotek?raj? kredit??an?;
       . tr?s ceturtda?as organiz?ciju, kas sl?dz l?zinga l?gumus, ir komercbankas
         vai t?m piedero?ie un pak?autie uz??mumi;
       . kred?ta formas ir at??ir?gas, ja persona ir juridiska vai fiziska;
       . izsniedzot kred?tu, kred?ta dev?js  uz?emas  kred?ta  risku,  jo  kred?ta
         ??m?js var nepild?t savas saist?bas attiec?b? pret kreditoru;
       . liel?k?s kred?tu sa??m?jas tautsaimniec?bas nozaru aspekt? 2001.gad? bija
         tirdzniec?ba;
       . problem?tiski ir sa?emt aizdevumus mazajiem un vid?jiem uz??mumiem.
      
         No secin?jumiem izriet ??di priek?likumi:
       . j?izmanto l?zinga sniegt?s priek?roc?bas, jo tam ir labas perspekt?vas un
         ?is kred?ta veids sp?j aptvert jebkuras preces;
       . lai v?l vair?k  pa?trin?tu  naudas  sa?em?anu,  p?rdev?jam  ir  j?izmanto
         ?slaic?gais kred?ts Ц faktorings;
       . lai veicin?tu l?zinga pakalpojumu sniedz?ju sadarb?bu, sak?rtotu  l?zinga
         tirgu un noskaidrotu  l?zinga  kop?jos  apjomus,  ir  j?pl?no  piesaist?t
         jaunus biedrus;
       . izstr?d?jot kred?tpolitiku, j??em v?r? konkr?t?s bankas pieejamie finansu
         resursi, person?ls, apr?kojums;
       . viegl?k ir nodro?in?ties ar nepiecie?amo finansu inform?ciju par  klientu
         pirms kred?ta izsnieg?anas.
      
      
      
                        Izmantot?s literat?ras un avotu saraksts
      1.ФKred?tu un  ?rpusbilances  saist?bu  nov?rt??anas  noteikumiФ,  Latvijas
      Bankas padomes likums Nr.58/3, pie?emts 15.07.1999., Latvijas Banka.
      2.Bankas 2002. Ц R.: Preses nams, 2002.
      3.Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorijas. Probl?mas. Politika. Ц  R.:LU,
      1998.
      4.Briede I. Banku finansu pakalpojumi. Ц R.: Tur?ba, 2000.
      5.Ekonomika un banku loma ekonomik?. Ц R.: Preses nams, 1997.
      6.Finanses un kred?ts: probl?mas, koncepcijas, vad?ba. Ц R.: LU  Ekonomikas
      un vad?bas fakult?te, Finansu instit?ts, 2000.
      7.L?bermanis G.  Tirgus  ekonomikas  pamati  un  Latvija  ce??  uz  Eiropas
      Savien?bu. Ц R.:Kamene,2001.
      8.Pab?rza A. L?zinga apjoms p?rn audzis divas reizes  //Dienas  bizness.  Ц
      2002. Ц 13.feb.
      9.?enfelde M. Makroekonomika. Ц R.: Kamene, 2000.
      10.Timma L. Asa konkurence hipotek?ro kred?tu izsnieg?an? //Biznesa  laiks.
      Ц 2002. Ц 27.marts
      
      
      
                                                           -----------------------