Поиск по Каталогу     

доступный список дисциплин
Международные отношения
Кулинария
Хозяйственное право
Деньги и Кредит
Делопроизводство
Арбитражный процесс
Русская Литература
История
Зарубежная Литература
Налоги
Москвоведение
Таможенная система
NEW Философия


      Поиск Реферата по Глобальной Коллекции
      Деньги и кредит

      Реферат - Lоzings

      Saturs
      
      
      IEVADS      4
      
      
      1.L?zinga b?t?ba 5
      
      
      2.L?zinga veidi  7
      
        2.1.Finansu l?zings  7
        2.2.Operat?vais l?zings    8
      
      3.Latvij? pieejamie l?zinga veidi 9
      
        3.1.Auto l?zings priv?tperson?m  9
        3.2.EGO nomaksas l?zings priv?tperson?m     9
        3.3.EGO nomaksas l?zinga karte priv?tperson?m     9
        3.4.Nekustam? ?pa?uma l?zings    10
        3.5.Auto l?zings uz??mumiem      10
        3.6.EGO nomaksas l?zings uz??mumiem   10
        3.7.Nekustam? ?pa?uma l?zings uz??mumiem    11
        3.8.Iek?rtu l?zings uz??mumiem   11
      
      4.L?zinga dar?jumu nosl?g?anas k?rt?ba  12
      
        4.1.L?zinga l?gums   13
        4.2.L?zinga samaksa  13
      
      5.L?zinga priek?roc?bas un tr?kumi      14
      
      
      Secin?jumi  15
      
      
      Izmantot? literat?ra   16
      
      
      
                                         Ievads
      
            L?ZINGS  IR  VIENO?AN?S,  KAS  PAN?KTA   STARP   IZNOM?T?JU   (?PA?UMA
      ?PA?NIEKU)  UN  NOMNIEKU  (?PA?UMA  NOM?T?JU),  KAS  DOD  TIES?BAS  IZMANTOT
      KONKR?TU ?PA?UMU  NOTEIKT?  LAIKA  PERIOD?  K?  ATL?DZ?BU  PAR  IEMAKS?TAJ?M
      NAUDAS SUMM?M.
            Viens no l?zinga popularit?tes pieaug?anas iemesliem ir fakts,  ka  to
      var izmantot k? finans?juma avotu.  Turkl?t,  izmantojot  l?zingu,  uz??mums
      var nodro?in?ties pret strauj?m izmai??m tehnolo?iju jom?, l?dz ar  to  tiek
      samazin?tas izmaksas, kas saist?tas ar iek?rtu noveco?anos.
            Studiju  darba  m?r?is  ir   analiz?t   l?zinga   b?t?bu   un   noz?mi
      uz??m?jdarb?b?.
            Studiju darba uzdevumi ir sekojo?i:
      1. Dot ieskatu l?zinga b?t?bas raksturojum?.
      2. Raksturot l?zinga veidus.
      3. Izv?rt?t Latvij? pieejamos l?zinga veidus.
      4. Raksturot l?zinga dar?jumu nosl?g?anas k?rt?bu.
      5. Izv?rt?t l?zinga priek?roc?bas un tr?kumus.
      6. Dot secin?jumus par darb? izvirz?to m?r?i.
      
      
      
                                    1.L?zinga b?t?ba
      
            P?C SAVAS B?T?BAS L?ZINGS VISBIE??K IR  NOMA,  NOMAS  DEV?JA  (L?ZINGA
      DEV?JA)  MANTAS  IZNOM??ANA.   TA?U   NOMAS   ATTIEC?BU   ATT?ST?BAS   GAIT?
      PAR?D?JU?IES  DA??DI  NOMAS  VEIDI,  KONKR?TI,  FINANSU  NOMA,  KURA   NOMAS
      ATTIEC?B?S IEVIESUSI JAUNUS ELEMENTUS.
            L?zinga l?guma ?patn?ba ?odien ir  t?,  ka  tas  nedaudz  at??iras  no
      parast? (viennoz?m?g?) mantas nomas (nodo?anas nom?) l?guma. Parastam  nomas
      l?gumam (galvenok?rt tas skar finansu l?zinga  l?gumu)  kop?gi  ir  sekojo?i
      momenti:
      L?guma  objekts  ir  tikai  ilgsto?as  lieto?anas  materi?la   lieta,   kura
      izmanto?anas gait? nemaina savas s?kotn?j?s ?pa??bas;
      L?guma objektam  (iznom?jamai  mantai)  j?b?t  iznom?t?ja  (l?zinga  dev?ja)
      ?pa?umam;
      Par mantas lieto?anu nomnieks (l?zinga sa??m?js) maks?  naudu,  kuras  summa
      kopum? p?rsniedz  l?guma  objekta  s?kotn?jo  v?rt?bu  iznom?t?jam  (l?zinga
      dev?jam), un ?? starp?ba paties?b? ar? veido ?pa?nieka ien?kumu;
      Attiec?b? uz l?guma objektu puses stingri atrun? ?pa?uma ties?bu  sast?vda?u
      nodo?anas k?rt?bu un pa?u maks?jumu izdar??anas k?rt?bu.
            At??ir?bas starp parast?s nomas un l?zinga (it ?pa?i finansu  l?zinga)
      l?gumu ir min?to l?gumattiec?bu uzs?k?anas moment?:
      Nomas l?guma gad?jum? l?guma objekts (iznom?jam? manta) jau ir nomas  dev?ja
      ?pa?ums, kuru vi?? pats  negatavojas  izmantot  sav?  uz??m?jdarb?b?  un  no
      kuras gatavs ??irties,  to  iznom?jot  (tas  ir,  nododot  par  maksu  citas
      personas lieto?an?;
      Finansu l?zinga l?guma gad?jum?  l?guma  objekts  (manta,  kas  tiks  nodota
      l?zing?) v?l nav nomas dev?ja ?pa?ums. Turkl?t ar l?zinga (nomas) ideju  pie
      nomas dev?ja ierodas n?kamais  nomnieks.  Rezult?t?  l?zinga  dev?js  (nomas
      dev?js) par savu naudu p?c  l?zinga  sa??m?ja  (nomnieka)  l?guma  ieg?d?jas
      mantu, kura turpm?k k??st par l?guma objektu (l?zinga  objektu,  t.i.,  tiek
      nodota nom?).
            T?tad, l?zings ir nevis vienk?r?i  noma,  bet  gan  nomas  attiec?bas,
      kuras finansu l?zinga l?guma gad?jum? ir ne tik vien nomas  attiec?bas,  bet
      ar? l?zinga sa??m?ja (nomnieka) darb?bas finans??anas attiec?bas uz  l?zinga
      dev?ja (nomas dev?ja) vai piesaist?to personu r??ina un  kuras  rodas  starp
      finansu  l?zinga  dal?bniekiem,  v?l  pirms  momenta,  kad  l?zinga   dev?js
      ieg?d?jies l?zinga objektu. ?? finansu  l?zinga  l?guma  attiec?bu  ?patn?ba
      ?auj apgalvot, ka  l?zings  ir  kred?ts  jeb,  k?  teikts  LR  likum?  ‘’Par
      kred?tiest?d?m’’,  t?  ir  ‘’kredit??ana,  kas  tiek   ?stenota   atbilst?gi
      Unidroit  konvencijas  par  starptautisko  finansu  l?zingu  pamatprincipiem
      (1.panta 37.punkts)’’.  Ta?u  Unidroit  ofici?lais  teksts  uzskata  finansu
      l?zinga attiec?bas par nomas attiec?b?m. No ?ejienes izriet ar? m?su  pieeja
      l?zingam vair?k k? nomas attiec?b?m. Turkl?t finansu l?zingu  m?s  apl?kojam
      k?  finansu  attiec?bas  sakar?  ar  konkr?tas  mantas  nomu  ar   izpirkuma
      ties?b?m. Apl?kojot l?zingu tikai k? kred?tu vai  k?  kred?tattiec?bas  mums
      ??iet ne visai pareizi, ja starptautiskaj? praks? par l?zingu  sauc  finansu
      maks?jumus par mantas (l?zinga objekta) lieto?anu.
            T?d?j?di, l?zings ir nomas attiec?bas starp mantas ?pa?nieku  (l?zinga
      dev?ju jeb nomas dev?ju) un personu, kura v?las  to  izmantot  sav?  biznes?
      (l?zinga sa??m?ju jeb  nomnieku),  un  ??s  attiec?bas  veidojas  uz  min?t?
      l?zinga l?guma abu pu?u savstarp?j? izdev?guma (pe??as g??anas) pamata.
            Ta?u   nek?d?   zi??   l?zings   neb?tu   apl?kojams   vienpus?gi   k?
      kred?tattiec?bas. T?pat nav pietiekami,  apl?kojot  jaut?jumu  par  l?zingu,
      aprobe?oties  ar  vienreiz?j?m  nomas  attiec?b?m.  P?c  savas   ekonomisk?s
      b?t?bas l?zings ir pu?u l?gumattiec?bas sakar? ar vienas  puses  finansu  un
      mantas izmanto?anu otras puses interes?s, k? ar? vieno?an?s par to, k?  otr?
      puse segs pirm?s puses izdevumus un k?dus  procentus  (pirm?s  puses  pe??a)
      tai maks?s.
      
                                     2.L?zinga veidi
      
      
            L?ZINGA  PAKALPOJUMI  PAMAT?  IEDAL?MI  DIVOS  VEIDOS  –  FINANSU   UN
      OPERAT?VAIS  L?ZINGS.  FINANSU  L?ZINGA  TERMI?A  BEIG?S  NOM?TAIS   OBJEKTS
      AUTOM?TISKI P?RIET L?ZINGA ??M?JA ?PA?UM?. ?PA?UMTIES?BU P?REJA  VAR  NOTIKT
      AR? ?TR?K, JA TIEK PRIEK?LAIC?GI SAMAKS?TA  PILNA  L?GUM?  PAREDZ?T?  SUMMA.
      OPERAT?V? L?ZINGA GAD?JUM? AUTOM?TISKA ?PA?UMTIES?BU P?REJA  NAV  PAREDZ?TA,
      LAI GAN L?ZINGA ??M?JAM TOM?R PAST?V IESP?JA IZPIRKT NOM?TO OBJEKTU  PAR  T?
      ATLIKU?O V?RT?BU.
      
      
                                   2.1.Finansu l?zings
      
            Var tikt  izmantots  da??du  objektu  ieg??anai.  Ra?o?anas  iek?rtas,
      autotransports, datori un biroju apr?kojums ir tradicion?l?kie. Termi??,  uz
      k?du objekts tiek nodots l?zing?, parasti  ir  atbilsto?s  t?  amortiz?cijas
      r?d?t?jiem.  Priek?roka  tiek  dota  jaun?m  iek?rt?m  (automobi?iem  u.c.),
      mor?li un fiziski novecoju?as tehnikas ieg?dei l?zinga komp?nijas  l?dzek?us
      pie??ir nelabpr?t. Izv?rt?jot finansu resursu pie??ir?anu, tiek  ?emti  v?r?
      vair?ki faktori. L?zinga dev?ju labv?l?bu viegl?k  ieg?t  ir  uz??mumiem  ar
      att?st?bas  tendenc?m  un  progres?jo?iem  izaugsmes  r?d?t?jiem.   Uz??muma
      vad?bai j?b?t prec?zai izpratnei par uz??muma finansi?lo st?vokli,  iesp?j?m
      un re?liem n?kotnes pl?niem.  Svar?gi,  lai  m?ne?a  apgroz?jums  p?rsniegtu
      l?zingam nepiecie?amo finansu apjomu. Uztic?bu b?s  gr?ti  ieg?t  ar?  tikko
      dibin?tam uz??mumam bez  darb?bas  pieredzes  -  t?dai  var  rasties  vismaz
      pusgada garum?. Ta?u kopum? l?zinga dev?ji neizvirza  dzel?ainus  krit?rijus
      un nepieprasa papildu garantijas, jo l?zinga  objekts  l?dz  l?guma  termi?a
      beig?m  ir  to  ?pa?ums.  T?d?j?di  uz??mumam  nav  ???r??u,  balstoties  uz
      eso?ajiem akt?viem, izmantojot l?zingu, vienlaikus pretend?t,  piem?ram,  uz
      bankas kred?tu.
            Finansu l?zings paver iesp?ju  uz??mumam  rast  finans?jumu  fiks?tiem
      akt?viem 70-85% apm?r?. T? atbr?vojas resursi  teko?o  r??inu  apkalpo?anai,
      apgroz?juma l?me?a  saglab??anai  un  uz??muma  att?st?bai.  J?piebilst,  ka
      izmantot finansu l?zingu noz?m? nodro?in?ties pret  infl?ciju,  jo  veicamie
      maks?jumi ir fiks?ti un naudas v?rt?bas kri?an?s tos neietekm?. Tas ir  ?oti
      b?tisks  arguments  par  labu  l?zinga  izmanto?anai.  Atsevi??s   savdab?gs
      finansu l?zinga  paveids  ir  t?  saucamais  atgriezeniskais  l?zings.  ?aj?
      gad?jum? l?zinga objekta ?pa?nieks  s?kotn?ji  ir  l?zinga  ??m?js.  Objekts
      tiek p?rdots l?zinga dev?jam, bet  p?c  tam  atpirkts,  veicot  pak?peniskus
      maks?jumus.  T?d?   veid?   iesp?jams   ieg?t   re?lu   apgroz?mo   l?dzek?u
      papildin?jumu. Tas ir ar? izdev?g?k, nek? ie??l?t objektu, jo ?aj?  gad?jum?
      notiek ?pa?umties?bu p?reja  un  t?d?j?di  liel?kas  ir  apgroz?m?s  summas.
      Finansu l?zingu pied?v? visas Latvijas l?zinga komp?nijas.
      
                                 2.2.Operat?vais l?zings
      
            Operat?vais l?zings faktiski  noz?m?  ilgtermi?a  nomu.  To  visbie??k
      izmanto autotransporta  un  datoru  lieto?anas  finans?jumam.  J?atz?m?,  ka
      operat?v? l?zinga izmanto?ana, analo?iski finansu l?zingam, pal?dz  saglab?t
      vienm?r?gu  apgroz?m?  kapit?la  pl?smu  uz??mum?  bez  krasiem   izdevumiem
      nepiecie?am?s tehnikas ieg?dei. Tas  dod  iesp?ju  lietot  modernu  tehniku,
      l?zinga termi?a beig?s to nomainot pret v?l modern?ku. Ja  nom?tais  objekts
      lieto?anas laik? tom?r k?uvis tuvs un nav v?l??an?s no t?  ??irties,  past?v
      iesp?ja izpirkt to par atliku?o  v?rt?bu.  Ir  iesp?jams  ar?  atdot  nom?to
      objektu  pirms  paredz?t?  termi?a,  ja  gribas  tikt  pie  v?l  jaun?ka  un
      modern?ka. Latvij? tiek pied?v?ts ar?  t?ds  operat?v?  l?zinga  paveids  k?
      pilnas apkalpo?anas l?zings, kas noz?m?, ka l?zinga  l?guma  darb?bas  laik?
      l?zinga dev?js g?d?  par  objekta,  ?aj?  gad?jum?  -  transporta  l?dzek?a,
      ieg?di,  apdro?in??anu,  organiz?  tehnisko  apkalpo?anu  un   nepiecie?amos
      remontus. Lietot? objekta turpm?kais liktenis  p?c  l?zinga  l?guma  termi?a
      beig?m paliek l?zinga dev?ja kompetenc?. Iesp?jama  t?  t?l?ka  izmanto?ana,
      iznom?jot citiem klientiem,  vai  cits  risin?jums.    Piem?ram,  atbilsto?a
      l?guma gad?jum? starp l?zinga komp?niju un autotirgot?ju lietot?  automa??na
      var non?kt atpaka? autotirgot?ja  ?pa?um?,  kas  ar  to  t?l?k  r?kojas  p?c
      saviem ieskatiem. Operat?v? l?zinga l?gumi tiek  sl?gti  uz  laika  periodu,
      kas ir ?s?ks par objekta piln?s amortiz?cijas  termi?u.  ??da  politika  dod
      iesp?ju l?zinga dev?jam nodot to lieto?an? vair?kk?rt.
            Latvijas sabiedr?ba pagaid?m v?l nav l?dz galam izpratusi  ??da  veida
      finansu  pakalpojuma  sniegt?s  iesp?jas.  Ar  operat?v?  l?zinga  pal?dz?bu
      iesp?jams nodro?in?t augstu materi?l? komforta  l?meni,  past?v?gi  lietojot
      jaunas vai gandr?z jaunas preces, maks?jot tikai nelielu  da?u  to  paties?s
      v?rt?bas. K? jau ierasts, Rietumos ?? iesp?ja izprasta  jau  sen,  operat?v?
      l?zinga l?gumu skaits tur vair?kk?rt p?rsniedz finansu l?zinga  izmanto?anas
      gad?jumos.
                            3.Latvij? pieejamie l?zinga veidi
      
      
                             3.1.AUTO L?ZINGS PRIV?TPERSON?M
      
            Automa??nas l?zings ir pakalpojums  priv?tperson?m,  kas  dod  iesp?ju
      ieg?d?ties jaunu vai lietotu automa??nu (ne vec?ku  par  10  gadiem  l?zinga
      perioda beig?s) uz l?zinga noteikumiem. L?zinga atmaksas termi?? ir  l?dz  5
      gadiem. L?dz ar to Auto  l?zings  ir  visvienk?r??kais  veids  k?  tikt  pie
      jaunas automa??nas. Jums atliek tikai  izv?l?ties  automa??nu,  b?t  gatavam
      iesniegt nepiecie?amos dokumentus  -  p?r?jais  paliek  l?zinga  sabiedr?bas
      zi??.  Nepiecie?am?bas  gad?jum?,  izmantojot  savu  pieredzi  un  iesp?jas,
      Latvijas L?zinga dev?ju  asoci?cijas  biedru  speci?listi  var  sniegt  Jums
      konsult?ciju par automa??nas ieg?des iesp?j?m pie autod?leriem.
      
                         3.2.EGO nomaksas l?zings priv?tperson?m
      
            Ego nomaksa ir jauna iesp?ja  ieg?d?ties  preces  uzreiz  uz  nomaksu,
      nevis gadiem kr?t naudu k?dam liel?kam pirkumam.  Ego  nomaksas  termi??  ir
      l?dz 2 gadiem. Izv?loties  izdev?g?ko  termi?u,  ik  m?nesi  pak?peniski  ir
      iesp?jams veikt nelielus maks?jumus, kas j?tami  neietekm?s  l?zinga  ??m?ja
      finansi?lo st?vokli. ?o pakalpojumu ?obr?d Latvij? pied?v? Hanza L?zings.
            Lai ieg?d?tos  preces  ar  Ego  nomaksas  pal?dz?bu,  l?zinga  ??m?jam
      j?dodas  uz  veikalu,   kur?   ir   Hanza   L?zinga   sadarb?bas   partneris
      (tirdzniec?bas vietas ar Ego logo) un j?vaic? p?rdev?jam  par  Ego  nomaksas
      iesp?j?m.  P?rdev?js   iepaz?stin?s   l?zinga   ??m?ju   ar   Ego   nomaksas
      noteikumiem, pie?ems pieteikumu un izzi?u par ikm?ne?a ien?kumiem,  izskat?s
      to turpat veikal? un  nosl?gs  l?gumu  pre?u  ieg?dei  uz  nomaksu,  l?zinga
      ??m?js veiks pirmo iemaksu (~10%). Ik m?nesi  sa?ems  m?ne?a  maks?jumu  par
      izv?l?to preci.
      
                      3.3.EGO nomaksas l?zinga karte priv?tperson?m
      
            EGO nomaksas karte priv?tperson?m ir  ?rta  iesp?ja  nor??in?ties  par
      prec?m un pakalpojumiem uz nomaksu. Lai to izdar?tu,  nepiecie?ams  pas?t?ts
      Hanza L?zinga nor??inu karti - kop?  ar  to  sa?emt  pieejamo  limitu,  kura
      ietvaros var veikt da??dus pirkumus. EGO nomaksas  kartei  piem?t  gan  Visa
      Classic  gan  Maestro  kartes  funkcijas,  kas  ?auj  veikt   pirkumus   ar?
      ?rvalst?s.
            Veicot pirkumu  ar  EGO  karti,  nav  nepiecie?ama  pirm?  iemaksa  un
      fiks?tie ikm?ne?a maks?jumi j?tami neietekm?s l?zinga  ??m?ja  bud?etu.  EGO
      nomaksas kartei nav ar? gada lieto?anas maksas un nepiecie?amais konts  tiek
      atv?rts par br?vu. Ar EGO nomaksas  karti  var  nor??in?ties  par  sekojo??m
      prec?m un pakalpojumiem:
      elektropreces m?jai (televizorus, audio, video un foto tehniku u.c.);
      sadz?ves tehnika(ledusskapjus, pl?tis, ve?as ma??nas u.c.);
      datortehnika un t?s apr?kojums;
      biroju tehnika un da??di sakaru l?dzek?i;
      interjera priek?meti (m?beles, pakl?jus, apgaismo?anas ier?ces u.c.);
      kam?ni, apkures sist?mas u.c.;
      kancelejas preces;
      sporta preces;
      ce?ojumi;
      medic?nas pakalpojumi;
      skaistumkop?anas pakalpojumi.
      
                              3.4.Nekustam? ?pa?uma l?zings
      
            Nekustam? ?pa?uma  l?zings  priv?tperson?m  ir  pakalpojums,  kas  dod
      iesp?ju ieg?d?ties nekustamo  ?pa?umu,  kura  ieg?des  vai  apsaimnieko?anas
      piln?gai apmaksai nepietiek l?dzek?u. ?? l?zinga atmaksas  termi??  var  b?t
      pat l?dz 20 gadiem.  Ikm?ne?a  maks?jumu  apjoms  ir  atkar?gs  no  ieg?d?t?
      ?pa?uma v?rt?bas, pirm?s  iemaksas  lieluma  un  klienta  izv?l?t?  atmaksas
      termi?a. Turkl?t l?zinga finans?jumu ir iesp?jams sa?emt ne  tikai  dz?vok?a
      vai m?jas ieg?dei, bet ar? to remontam un celtniec?bai.
      
                               3.5.Auto l?zings uz??mumiem
      
            Auto  l?zings  uz??mumiem  ir  ?trs  un  izdev?gs  veids,  lai  ieg?tu
      lieto?an? uz??muma komercdarb?bai nepiecie?amo transporta l?dzekli.  L?zinga
      nosac?jumi ir l?dz?gi k? vieglaj?m automa??n?m, ieskaitot  atmaksas  termi?u
      l?dz 5 gadiem un iesp?jas ieg?d?ties ar?  lietotu  automa??nu,  kas  l?zinga
      termi?a beig?s neb?tu vec?ka par 10 gadiem.
      
                           3.6.EGO nomaksas l?zings uz??mumiem
      
            L?dz?gi  k?  EGO  nomaksas  priv?tperson?m   gad?jum?,   EGO   nomaksa
      uz??mumiem ir iesp?ja ieg?d?ties preces  uzreiz  uz  nomaksu,  nevis  gadiem
      atlikt  mal?   uz??muma   finansu   l?dzek?us   k?dam   liel?kam   uz??mumam
      nepiecie?amam  pirkumam.  EGO  nomaksas  noteikumi  uz??mumiem  ir   gandr?z
      identiski  noteikumiem,  ar  k?diem  ?o  ?rto   pakalpojumu   var   izmantot
      priv?tpersonas. EGO nomaksu uz??mumiem pied?v? Hanza L?zings.
      
                        3.7.Nekustam? ?pa?uma l?zings uz??mumiem
      
            Nekustam? ?pa?uma l?zings uz??mumiem ir pakalpojums, kas  dod  iesp?ju
      ieg?t finans?jumu nekustam? ?pa?uma remontam, ieg?dei vai  celtniec?bai,  ja
      ?o ieceru piln?gai apmaksai konkr?taj? br?d? uz??mumam  nepietiek  l?dzek?u.
      ?? l?zinga  maksim?lais  atmaksas  termi??  var  b?t  pat  l?dz  20  gadiem.
      Ikm?ne?a maks?jumu apjoms ir atkar?gs no ?pa?uma v?rt?bas,  pirm?s  iemaksas
      lieluma un klienta izv?l?t? atmaksas termi?a.
      
                             3.8.Iek?rtu l?zings uz??mumiem
      
            Industri?lais un komerctransporta l?zings ir ?trs un vienk?r?s  veids,
      k? uz??mums var ieg?t lieto?an? nepiecie?amo  pamatl?dzekli.  Izmantojot  ?o
      pakalpojumu, uz??mumiem ir  vienk?r??k  att?st?ties  un  veidot  sabalans?tu
      naudas pl?smu.
      4.L?zinga dar?jumu nosl?g?anas k?rt?ba
      1. L?ZINGA ??M?JS – FIZISKA PERSONA – IESNIEDZ BANK? PILN?GI  UN  PA?ROC?GI
         AIZPILD?TU L?ZINGA ??M?JA DEKLAR?CIJU UN PIETEIKUMU  L?ZINGA  OPER?CIJAS
         VEIK?ANAI, PASES KOPIJU UN AUTOMA??NAS TEHNISK?S PASES KOPIJU.
      2.  L?zinga  ??m?js  –  juridiska  persona  –  iesniedz  bank?   aizpild?tu
         iesniegumu,  re?istr?cijas  apliec?bu,  sabiedr?bas  stat?tus,   biznesa
         pl?nu, bilanci, pamatl?dzek?u at?ifr?jumu, pe??as un zaud?jumu apr??inu,
         audita p?rbaudes rezult?tus, kreditoru  un  debitoru  sarakstu,  k?  ar?
         pilnsapulces l?mumu, ar kuru konkr?tais p?rst?vis tiek pilnvarots  sl?gt
         l?zinga dar?jumu.
      3. Banka 1-2 dienu laik? p?rbauda iesniegtos dokumentus, izskata un  pie?em
         l?mumu par dar?juma noteikumiem: l?zinga termi??, l?zinga  ??m?ja  pirm?
         iemaksa, procentu likme. Gad?jumos, kad klienta deklar?cij?  (juridiskai
         personai – uz??muma bilanc?) redzamas  par?da  saist?bas  vai  nestabils
         finansi?lais st?voklis, banka var l?gt  klientu  sagatavot  un  iesniegt
         papildu  dokumentus  dar?juma  nodro?in??anai,  kas  var  izpausties  k?
         galvojums vai ??la. Par galvot?ju var b?t jebkura fiziska vai  juridiska
         persona, kurai ir atbilsto?i akt?vi (kustamais vai nekustamais  ?pa?ums,
         noguld?jumi).
      4. Ja dar?juma noteikumi  klientam  ir  pie?emami,  puses  nosl?dz  l?zinga
         l?gumu
      5. L?guma sl?g?anas dien? tiek veikta pirm? iemaksa.
      6. P?c pirm?s iemaksas veik?anas banka vienas dienas laik?  ar  automa??nas
         p?rdev?ju  sl?dz  pirkuma-p?rdevuma  l?gumu,  saska??  ar  kuru  apmaks?
         p?rdev?jam automa??nas v?rt?bu un organiz? automa??nas re?istr?ciju CSDD
         (re?istr?cijas  izdevumus  sedz  l?zinga  ??m?js)  un  nodo?anu  l?zinga
         ??m?jam ekspluat?cij? p?c pie?em?anas-nodo?anas akta parakst??anas.
      7. Saska?? ar l?zinga l?guma noteikumiem klienta  pien?kums  ir  automa??nu
         pirms sa?em?anas  vald?jum?  apdro?in?t,  k?  ar?  nog?d?t  bank?  vienu
         durvju, aizdedzes atsl?gu un  signaliz?cijas  pults  komplektu,  kur  to
         uzglab?t l?dz l?guma saist?bu  piln?gai  izpildei.  Piez?me:  atsevi??os
         gad?jumos apdro?in??anas pr?mijas samaksu var  iek?aut  l?zinga  objekta
         v?rt?b? (t.i., to var kredit?t banka).
      8.  Sa?emot  l?zing?  kravas  automa??nu,  tehniskaj?  pas?  tiek  izdar?ts
         atbilsto?s ieraksts, lai nepiecie?am?bas  gad?jum?  var?tu  sa?emt  TIR-
         karneti un citas licences.
            L?zinga kred?ts at??ir?ba no naudas kred?ta ir maz?k riskants.  Naudas
      aizdevuma izsnieg?anai ir nepiecie?ams  kred?ta  nodro?in?jums,  garantijas,
      kuru v?rt?ba p?rsniedz  sa?emt?s  naudas  summu.  Turpret?  l?zinga  kred?ts
      noz?m?, ka tiek aizdots k?ds darba l?dzeklis, kas ir bankas  ?pa?ums:  t?tad
      tas vienlaikus ir ar? kred?ta nodro?in?jums. Ja k?du apst?k?u  d??  uz??mums
      nevar?s atdot bankai aizdevumu, bankas ?pa?um?  paliek  l?zinga  priek?mets.
      T?p?c ar? l?zinga kred?ta procentu likme  tiek  noteikta  daudz  zem?ka  par
      naudas aizdevuma procentu likmi. T?d?j?di l?zinga kred?ts ir ?oti  izdev?gs,
      jo, pirmk?rt, tas ir l?t?ks un, otrk?rt, tas  dod  iesp?ju  dr?z?k  atjaunot
      ra?o?anas iek?rtas.
      
                                   4.1.L?zinga l?gums
      
            Starp l?zinga dev?ju un l?zinga ??m?ju tiek nosl?gts  l?zinga  l?gums.
      L?zinga  l?gumus  var  veidot  gan  k?  pilnas,  gan  da??jas  amortiz?cijas
      l?gumus.
       o Pilnas amortiz?cijas l?gumos kop?jie  l?zinga  maks?jumi,  kuri  l?zinga
         ??m?jam garant?t?s pamat?res laik? ir j?apmaks?, sedz vismaz ieg?des vai
         izgatavo?anas izdevumus, k? ar? visus blakus izdevumus.
       o Da??jas amortiz?cijas l?gumi ir l?gumi, kuros l?zinga ??m?js  garant?t?s
         pamat?res  laik?  nesedz  visas  kop?j?s  izmaksas,  k?das  ir   l?zinga
         sabiedr?bai  attiec?b?  uz  l?zinga  priek?metu,  bet  sedz  tikai  k?du
         noteiktu da?u.
      
                                   4.2.L?zinga samaksa
      
            L?zinga maks?jumi sast?v no div?m da??m:
       o Maksa par l?zinga objektu;
       o L?zinga procentu maksa.
            L?zinga procenti tiek apr??in?ti p?c annuit?tes formulas, t.i.,  ?emot
      v?r? iemaks?tos maks?jumus.  Piem?ram,  1995.gad?  Baltijas  Tranz?tu  Banka
      pie???ra l?zingu ar  gada  likmi  24%-30%,  kas  bija  zem?ka  nek?  parast?
      kred?ta procentu likme. Maks?jumi parasti tiek izdar?ti vien?d?s da??s  visa
      perioda laik?. Tom?r ?o k?rt?bu p?c klienta l?guma var main?t. ?oti  svar?gi
      l?zinga ??m?jam ir saska?ot l?zinga maks?jumu termi?us l?dz  l?zinga  l?guma
      nosl?g?anai, jo par maks?jumu  terminu  neiev?ro?anu  parasti  tiek  maks?ta
      soda nauda. P?c pu?u vieno?an?s maks?jumi  da??ji  tiek  veikti  pakalpojumu
      veid?, kurus l?zinga sa??m?js sniegs bankai. T?ds nor??inu  veids  ar  banku
      ir izdev?gs ab?m pus?m. P?c p?d?j?s iemaksas  ?pa?uma  ties?bas  uz  l?zinga
      objektu p?riet l?zinga ??m?jam, kas tiek noform?ts ar speci?lu aktu.
                           5.L?zinga priek?roc?bas un tr?kumi
      
            L?ZINGA PRIEK?ROC?BAS IR ??DAS:
       o Finans?jums tikai ar sve?iem l?dzek?iem;
       o Pa?u kapit?ls netiek ilgsto?i saist?ts;
       o Likvidit?tes uzlabo?ana;
       o Nav pras?bu p?c kred?tu garantij?m;
       o Nav l?dzek?u kust?bas bilanc?, bet gan  l?zinga  atvilkuma  procenti  k?
         uz??muma izdevumi; l?dz ar to ar? ien?kuma nodok?a samazin?jums.
            Past?vot priek?nosac?jumam, ka ar  iz?r?t?s  iek?rtas  pal?dz?bu  tiks
      ieg?ta  papildu  pe??a,  uz??mums  var  ar  l?zinga  sist?mas   starpniec?bu
      atjaunot vai papla?in?t savu  uz??muma  tehnisko  nodro?in?jumu,  neieguldot
      ?eit pa?u vai aiz?emto finans?jumu. Vi?am  toties  ir  j?b?t  gatavam  veikt
      regul?rus k?rt?jos ?res maks?jumus, kas ir  augsti  un  kas  iev?rojami,  uz
      ilgu  laiku,  apgr?tina  uz??mumu  no  t?  likvidit?tes  un   rentabilit?tes
      viedok?a. Nomas procentu  lielums  ir  atkar?gs  no  l?guma  ilguma.  Kopum?
      l?zings ir labs papildin?jums  tradicion?laj?m  finans??anas  form?m.  Tom?r
      katr? atsevi??? gad?jum?  ir  r?p?gi  j?izsver  finansu  pat?ri??  un  citas
      l?zinga  priek?roc?bas,  lai  var?tu  atz?t,  ka   l?zings   uz??mumam   dod
      visliel?k?s priek?roc?bas. L?zings var interes?t tos  uz??mumus,  kuriem  ir
      v?l neizsmeltas  par?du  iesp?jas.  Pie  l?zinga  tr?kumiem  var  pieskait?t
      ilgsto?as l?gumsaist?bas, papildizdevumu  ra?anos  un  zin?mu  risku.  ??dos
      gad?jumos:
       o P?rdev?js (pieg?d?t?js) paaugstin?jis l?zinga objekta v?rt?bu;
       o P?rdev?js nav l?zinga objekta ?pa?nieks un vi?am nav ties?bu p?rdot;
       o P?rdev?js atsak?s pild?t savas saist?bas kvalit?tes pretenziju gad?jum?;
       o  L?zinga  objekts  ir  cietis  av?rij?,  apdro?in??anas  summa  nenosedz
         zaud?jumus, un l?zinga sa??m?jam nav naudas remonta veik?anai;
       o Krasi pasliktin?s  situ?cija  izejvielu  tirg?  un  gatav?s  produkcijas
         realiz??an?;
       o Notiek l?zinga objekta arests;
       o Notiek z?dz?ba vai boj??ana.
                                       Secin?jumi
      
      1. L?ZINGS IR NOMAS ATTIEC?BAS STARP MANTAS ?PA?NIEKU  (L?ZINGA  DEV?JU  JEB
         NOMAS DEV?JU) UN PERSONU, KURA V?LAS TO IZMANTOT  SAV?  BIZNES?  (L?ZINGA
         SA??M?JU JEB NOMNIEKU), UN ??S  ATTIEC?BAS  VEIDOJAS  UZ  MIN?T?  L?ZINGA
         L?GUMA ABU PU?U SAVSTARP?J? IZDEV?GUMA (PE??AS G??ANAS) PAMATA.
      
      2. L?zinga  pakalpojumus  iedala  divos  veidos  –  finansu  un  operat?vais
         l?zings.
      
      3. Finansu  l?zinga  termi?a  beig?s  nom?tais  objekts  autom?tiski  p?riet
         l?zinga ??m?ja ?pa?um?. ?pa?umties?bu p?reja var  notikt  ar?  ?tr?k,  ja
         tiek priek?laic?gi samaks?ta pilna l?gum? paredz?t? summa.
      
      4.  Operat?v?  l?zinga  gad?jum?  autom?tiska   ?pa?umties?bu   p?reja   nav
         paredz?ta, lai gan l?zinga ??m?jam tom?r past?v  iesp?ja  izpirkt  nom?to
         objektu par t? atliku?o v?rt?bu.
      
      5. L?zings ir labs papildin?jums tradicion?laj?m finans??anas form?m.
      
      6. L?zinga tr?kumi ir – ilgsto?as l?gumsaist?bas, papildizdevumu ra?an?s  un
         zin?ms risks.
      
      
      
                                  Izmantot? literat?ra
      
      1. BRIEDE I. BANKU FINANSU PAKALPOJUMI –  R:  BIZNESA  AUGSTSKOLA  “TUR?BA”,
         2000. – 87 LPP.
      2. Kokins M. L?zings ce? materi?lo komfortu//  “Kapit?ls”  –  Nr.5.,1998.  –
         78.-80.lpp.
      3. Latvij? pieejamie l?zinga veidi // http://www.llda.lv/lizings/veidi-referat.html
      4. Rur?ne M. Finansu p?rvald?ba – R?ga, 2002. – 281 lpp.
      5. Zaiceva J. L?zinga b?t?ba – noma vai kred?ts?// “Latvijas  Ekonomists”  –
         Nr.9., 2000.  – 46.- 48.lpp.