Поиск по Каталогу     

доступный список дисциплин
Международные отношения
Кулинария
Хозяйственное право
Деньги и Кредит
Делопроизводство
Арбитражный процесс
Русская Литература
История
Зарубежная Литература
Налоги
Москвоведение
Таможенная система
NEW Философия


      Поиск Реферата по Глобальной Коллекции
      Деньги и кредит

      Реферат - Procenti

      Siguldas Valsts ?imn?zijas
      
      
      
                               Kred?tu un l?zingu procenti
      
      
      
                                                                Datums 01.12.2002.
      
      
      
            Saturs.
       Ievads     3
            1. Kred?ti un to procenti    4
      
            1. Kred?tu procenti Unibank? 6
                1. Ma?istra kred?tu.
                2. Hipot?ku kred?tu.
                3. B?vniec?bas kred?tu.
            2. L?zingi un to procenti    8
       Nobeigums  9
       Izmantot? literat?ra  10
      
      
      
            Ievads.
            Ne visi cilv?ki Latvij? ir tik tur?gi,  ka  var  at?auties  ieg?d?ties
      preces uzreiz. Cilv?ki kr?j naudu ilg?ku laiku, lai var?tu  ieg?d?ties  k?du
      konkr?tu preci. Ta?u vi?i var  ar?  to  aiz?emties  no  bank?m  vai  l?zinga
      grup?m. Bet attiec?gi par to vi?iem j?maks? procenti. Katrai  kred?tiest?dei
      ir savi procenti, ko t? liek atmaks?t atpaka?.
            Arvien  vair?k  cilv?ki  ?em  kred?tus,  jo  tas  vi?iem  dod  iesp?ju
      ieg?d?ties preci uzreiz, nekr?jot naudu vair?kus gadus.
            M?sdien?s ekonomika neb?tu iedom?jama bez kred?tattiec?b?m. Tas  paver
      pla?as iesp?jas mazajiem  ra?ot?jiem.  Kred?ts  dod  iesp?ju  savlaic?gi  un
      piln?gi apmierin?t uz??muma vajadz?bas p?c naudas l?dzek?iem, tos  izmantot,
      lai g?tu liel?ku pe??u un uz??muma izaugsmi. Ta?u  kred?ti  tiek  doti,  lai
      g?tu pe??u no ?iem dar?jumiem.
            Tas noz?m?, ka abas puses ir ieguv?ji, gan kred?ta ??m?ji, gan dev?ji.
      
      
      
            Kred?ti un to procenti.
      
            Kred?ts – (no lat??u  –  creditum,   ”credere  ‘ticзt  -  uztic?ties„)
      Naudas l?dzek?u vai  materi?lo  v?rt?bu  nodo?ana  fiziskai  vai  juridiskai
      personai  uz  noteiktu  termi?u  un  par  zin?mu  atl?dz?bu  (parasti   pret
      attiec?gu nodro?in?jumu).
            Kred?ta  b?t?bu,  formas,  funkcijas  un   lomu   nosaka   sabiedriski
      ekonomisk?s iek?rtas. Kred?ta attiec?b?s parasti  ir  divas  puses:  kred?ta
      aizdev?js (kreditors) un aiz??m?js (debitors).
            Pirms kapit?lisma form?cijas  galven?  kred?ta  forma  bija  aug?ot?ju
      kred?ts. T? aizdev?ji bija tirgo?i, nodok?u atpirc?ji,  bazn?cas,  klosteri,
      bet aiz??m?ji – s?kra?ot?ji,  vergturi,  feod??i,  kas  aizdevumu  izmantoja
      tikai par maks??anas l?dzekli.
            Kred?ts pa?trina uz??m?ju ra?o?anas un apgroz?juma fondu apriti, sekm?
      apgroz?bas izmaksu samazin??anos, rentabilit?tes  paaugstin??anos.  Kred?tam
      ir   svar?ga   noz?me   kapit?lieguld?jumu   efektivit?tes   paaugstin??an?.
      Ilgtermi?a kredit??anas noteikumos paredz?ta  atbild?ba  par  kred?tl?dzek?u
      m?r?tiec?gu un efekt?vu izmanto?anu kapit?lieguld?jumos.
            Kred?tiem ir liela noz?me zin?tnes un tehnikas  sasniegumu  ievie?an?,
      to izstr?des pa?trin??an?.
            M?sdien?s ir vair?ki veidi, k?  var  ieg?t  kred?tus.  Tos  var  ieg?t
      bank?s vai l?zinga komp?nij?s. Katra banka pied?v?  savas  procentu  likmes,
      t?p?c jums ir iesp?ja izv?l?tie, kur? bank? vai l?zinga grup?  j?s  v?laties
      to ?emt.
            Kred?tu avoti ir uz laiku br?vie naudas l?dzek?i, kas  nav  iesaist?ti
      ne ra?o?an?, ne pre?u apgroz?b?. Tie var koncentr?ties  bank?s.  K?  jau  es
      min?ju,  par  kred?tu  j?maks?  procenti.  Iz??ir  vienk?r?os  procentus  un
      saliktos procentus.
            ?Vienk?r?ie procenti:
                 piem?ram: firma  bank?  aiz?emas  1000  Ls  uz  12  m?ne?iem  ar
                 procentu likmi 2%.  Katru m?nesi no aiz?emt?s summas j?maks? 2%,
                 t.i., 20 Ls. Par  se?iem  m?ne?iem  j?maks?  240  Ls.  Kop?  b?s
                 j?atdod 1240 Ls.
            ?Saliktie procenti:
                 piem?ram: firma bank? aiz?emas 1000 Ls uz 6 m?ne?iem ar procentu
                 likmi 2%.
                 1. m?nes? 1000+20 = 1020 Ls (otraj? m?nes?  procentus  apr??in?s
                    no 1020 Ls, un tas ir 20.04 Ls), t?p?c
                 2. m?nes? 1020+20.4 = 1040.4 Ls
                 3. m?nes? 1040.4+20.8 = 1061.2 Ls (2% no 1040.4 = 20.8) u.t.t
            Kred?ti var b?t:
           1. ?stermi?a kred?ti. (l?dz vienam gadam) Tie parasti  ir  neizdev?gi,
              bet ir situ?cijas, kad tie ir nepiecie?ami.
           2. Ilgtermi?a kred?ti. (Ilg?k  par  1  gadu)  Tiem  savuk?rt  procentu
              likmes ir zem?kas, ta?u  tiek  pras?tas  ?oti  sp?c?gas  garantijas
              (parasti nekustamais ?pa?ums).
            Kred?ta formas:
                 1. Komerci?lais kred?ts:
                   To  pie??ir  uz??mumi  cits  citam  pre?u   kapit?la   form?s.
                   Komerci?l? kred?ta l?dzeklis ir vekselis – ?pa?a par?dz?me  ar
                   noteiktu maks??anas  termi?u.  Vien?  virzien?  parasti  kurs?
                   prece, bet otr? p?c k?da laika – nauda.
                 2. Ba??ieru kred?ts:
                   To izsniedz bankas un citas kred?tiest?des juridisk?m un
                   fizisk?m person?m naudas aizdevuma form?.
                 3. Pat?ri?a kred?ts:
                   Tas tiek pie??irts iedz?vot?jiem, p?rdodot person?g?  pat?ri?a
                   preces uz nomaksu. Par pat?ri?a kred?tu tiek iekas?ts  aizdevu
                   procents.
                 4. Valsts aiz??mums:
                   Valsts izlai? aiz??mumu oblig?cijas. T?s br?vi p?rk un  p?rdod
                   bankas un no t?m iedz?vot?ji. T?dej?di valsts ir debitors.
                 5. Hipotek?rais kred?ts:
                   Tas ir ilgtermi?a  aizdevums  pret  ??lu.  Bank?  var  ie??l?t
                   nekustamo  ?pa?umu,  kas  atrodas  Latvijas  teritorij?,   bet
                   aizdevumi nedr?kst p?rsniegt 60% no ??las summas.
                   To izsniedz ??diem m?r?iem:
                       a) nekustam? ?pa?uma manto?anas un pirk?anas k?rto?anai.
                       b) Zemes augl?bas uzlabo?anai.
                       c) ?ku b?v??anai,  moderniz?cijai,  zemes  melior?cijai  un
                          cit?m vajadz?b?m.
                 6. Finansi?lais l?zings:
                   Bankas  vai  l?zinga  komp?nijas  ieg?d?jas  darba   l?dzek?us
                   (iek?rtas, darbagaldus, ma??nas u.c.) un tos  iznom?,  nosakot
                   noteiktu procentu likmi.
                 7. Studentu kred?ts:
                   ?o kred?ti var sa?emt stud?jo?ie studenti, kas apg?st
                   akredit?tas studiju programmas. Kred?ta apjoms maksim?li ir 35
                   Ls m?nes?.
          Overdrafts (bankas kred?ta p?rsniegumi):
          Overdrafts ir summa, kuras robe??s banka kredit? teko?? konta ?pa?nieku
      virs  kont?  eso??  l?dzek?u  atlikuma.  Overdrafts  faktiski  ir  ?stermi?a
      kred?ts, kuru parasti izsniedz bez nodro?in?juma uz termi?u, kas nav  ilg?ks
      par 12 m?ne?iem. ?o kredit??anas veidu izmanto gan fiziska  personas  ,  gan
      juridiskas personas (visbie??k to izmanto fiziskas personas).
          Kred?ti tiek grup?ti ar? p?c to izlietojuma:
          1.  Invest?ciju  kred?ts,  ko  izsniedz   pamatl?dzek?u   atjauno?anai,
             palielin??anai.
          2. Uz??muma l?dzek?u kred?ts, ko  izmanto,  lai  palielin?tu  apgroz?mo
             l?dzek?u daudzumu.
          3. Sezonas kred?ts – l?dzek?u p?rvar??ana  pirms  sezonas  vai  sezonas
             laik?.
          4.  Pat?ri?a   kred?ts   tiek   pie??irts   iedz?vot?jiem   pirktsp?jas
             pastiprin??anai.
      
      
      
            Kred?tu procenti Unibank?.
            K? jau jebkur? uz??mums ar? banka grib nopeln?t. Bet lai nopeln?tu  ir
      j?piesaista klienti. T?p?c bankas  veido  da??d?k?s  kampa?as,  atlaides  un
      daudzus citus pas?kumus, kas var?tu veicin?t bankas izaugsmi.
            Unibanka pied?v?:
                1. Ma?istra kred?tu.
                2. Hipot?ku kred?tu.
                3. B?vniec?bas kred?tu.
                 u.c.
      
      1. Ma?istra kred?ts.
      Ma?istra kred?ts paredz?ts studiju maksas seg?anai str?d?jo?iem,  kas  stud?
      ma?istrant?r?,  augst?k?  l?me?a  profesion?laj?   studiju   programm?   vai
      doktorant?r?, kuru regul?rie ikm?ne?a  ien?kumi  vismaz  tr?s  m?ne?us  tiek
      p?rskait?ti uz kontu Unibank?.
      Aizdevuma apjoms
      Minim?l? aizdevuma summa ir atbilsto?a maksai par  vienu  studiju  semestri,
      maksim?l? – par vienu studiju gadu.
      Procentu likmes:
      Ja J?s esat Studenta Bankas lietot?js, tad procentu likme ir tikai 0.9%
      m?nes? jeb 11% gad?.
      Ja J?s Studenta banku v?l neizmantojat, procentu likme ir 1% m?nes? jeb 12%
      gad?.
      T? k? izmanto?anas laiks ir neilgs (6 m?ne?i) un summas nelielas, tad
      kred?ta sad?rdzin?jums ir niec?gs. Piem?ram, par kred?tu vienam semestrim:
      Summa LVL 260, termi?? 6 m?ne?i - aizdevuma procenti sast?da aptuveni 9
      latus.
      
      Summa LVL 500, termi?? 6 m?ne?i - aizdevuma procenti sast?da aptuveni 18
      latus.
      Komisijas maksa:
      Vien?g? komisijas maksa ir par Ma?istra kred?ta piepras?juma izskat??anu:
      Studenta Bankas lietot?jiem - LVL 2.
      
      P?r?jiem – LVL 3.
      2. Hipot?ku kred?ts:
      Hipot?ku kred?ts piem?rots, lai J?s var?tu:
           1. ieg?d?tiesvai remont?t nekustamo ?pa?umu;
           2. sa?emt naudu citiem m?r?iem.
      Aizdevumu J?s varat sa?emt latos, ASV dol?ros un eiro.
      Minim?l? aizdevuma summa Ls 3000 vai t?s ekvivalents cit? val?t?.
      
      Aizdevuma summa var sasniegt  85%  no  nekustam?  ?pa?uma  tirgus  v?rt?bas.
      Aizdevuma summa ir atkar?ga no termi?a.
      Aizdevuma termi?? var b?t no 2 l?dz 40 gadiem.
      Aizdevuma procentu likmes Hipot?ku  kred?tam  var  b?t  div?j?das  p?c  J?su
      izv?les:
           1. fiks?ta likme (tiek noteikta 2 gadu periodam),
           2. main?ga likme (tiek noteikta reizi 3 m?ne?os).
      3. B?vniec?bas kred?ts:
      Aizdevuma val?ta:
      Aizdevumu J?s varat sa?emt latos, ASV dol?ros vai Eiro.
      Minim?l? aizdevuma summa:
      LVL 3000 vai t?s ekvivalents cit? val?t?.
      Aizdevuma apjoms:
      Izsniedzam? B?vniec?bas kred?ta summa - l?dz pat 75 % no b?vobjekta
      n?kotnes v?rt?bas.
      Aizdevuma termi??
      Maksim?lais B?vniec?bas kred?ta termi?? ir 1 gads. P?c objekta nodo?anas
      ekspluat?cij? B?vniec?bas kred?ta tiek p?rform?ts par Hipot?ku kred?tu ar
      atmaksas termi?u l?dz pat 40 gadiem.
      Procentu likmes
      Procentu likmes ir div?j?das p?c Klienta izv?les:
      1. main?ga - ar iesp?ju main?ties kred?ta l?gum? atrun?tos laika periodos
      saska?? ar 3 m?ne?u UNIBOR, LIBOR likmes sv?rst?b?m
      
      2. fiks?ta – nemain?ga l?dz B?vniec?bas kred?ta p?rform??anai par Hipot?ku
      kred?tu vai darb?bas izbeig?an?s dienai (maksim?li 1 gads)
      Klients maks? procentus no faktiski izmantot?s B?vniec?bas kred?ta summas.
      
      
      
            L?zings un to procenti.
            Izcelsme – no ang?u valodas “leasing” < to lease ‘iznom?t’.
            L?zings ?auj ieg?t mantu lieto?an?, par to maks?jot noteiktu summu
      katru m?nesi, l?dz tiek nomaks?ta visa priek?meta v?rt?ba un l?zinga
      priek?meta ?pa?umties?bas p?riet pirc?jam.
            L?zings tiek dal?ts div?s grup?s:
           1. Finansu l?zings:
      
              ?aj? gad?jum? l?zinga ??m?js sedz visas izmaksas saist?tas ar
              l?zinga objekta ekspluat?ciju, un, protams, patur visu pe??u, ko
              g?st ekspluat?jot ?o lietu vai objektu. Nok?rtojot visus
              maks?jumus, l?zinga ??m?js k??st par l?zinga objekta ?pa?nieku.
           2. Operat?vais l?zings (saukts ar? par nomu):
      
              L?zinga objekts, l?zinga periodam beidzoties, nep?riet l?zinga
              ??m?ja ?pa?um?, bet gan paliek t? dev?ja ?pa?um?, t.i. l?zinga
              ??m?js ?em objektu tikai lieto?an?.
            L?zinga ??m?js ir persona, kas  ieg?d?jas  l?zinga  objektu  un  maks?
      ikm?ne?a maksu, kas sast?v no amortiz?cijas  maksas,  procentiem  un  citiem
      maks?jumiem.
            L?zinga kred?ts ir  maz?k  riskants  par  naudas  kred?tu,  jo  naudas
      aizdevumu izsnieg?anai ir     nepiecie?ama  ??la,  kuras  v?rt?ba  p?rsniedz
      sa?emto naudas summu. L?zinga kred?ts savuk?rt noz?m?, ka tiek aizdots  k?ds
      darba l?dzeklis, kas ir l?zinga dev?ja ?pa?ums, t?tad tas vienlaikus ar?  ir
      kred?ta nodro?in?jums.  T?d??  ar?  l?zinga  procentu  likme  tiek  noteikta
      zem?ka nek? aizdevumu procenta likme.
      
      
      
            Nobeigums.
            K? jau  var  secin?t,  mums  ir  pieejami  vis?di  kred?tu  veidi  gan
      ilgtermi?a, gan  ?stermi?a.  Pat?r?t?jam  ir  iesp?ja  izv?l?ties  p?c  vi?a
      uzskatiem izdev?g?ko no tiem. K? ar? ir daudz kred?tiest??u,  kuras  pied?v?
      mums  savus  pakalpojumus.  Pirc?jam   ir   liel?kas   iesp?jas   ieg?d?ties
      v?rt?g?kas prece pateicoties kreditoriem.
      
      
      
            Izmantot? literat?ra.
      
           1. Junior Achievement Latvia – Biznesa Pamati.
           2. Latvijas Padomju enciklop?dija.
           3. INTERNETS – www.unibanka.lv