Поиск по Каталогу     

доступный список дисциплин
Международные отношения
Кулинария
Хозяйственное право
Деньги и Кредит
Делопроизводство
Арбитражный процесс
Русская Литература
История
Зарубежная Литература
Налоги
Москвоведение
Таможенная система
NEW Философия


      Поиск Реферата по Глобальной Коллекции
      Налоги

      Реферат - Uznemumu ienakuma nodoklis

       

      R?gas Tehnisk? universit?te
                              In?enierekonomikas fakult?te
      
      
      
                                      Kontroldarbs
                                       priek?meta
      
                                   Nodokli un nodevas
      
      
      
                       Uz??mumu ien?kuma nodok?a ekonomiska b?t?ba
      
      
      
                                                                 Nata?ja Hme??icka
                                                               Apl. Nr. 011RIBP047
                                                                  II kurss IBPO-08
      
      
                                                            Kontroldarba vad?t?js:
                                                                Dr.oec., profesors
                                                                       A.Zvejnieks
      
      
                                        R?ga 2002
      
      
                                         Saturs.
      
      
      Ievads
                                                              3
      
      
      1. Uz??muma ien?kuma nodoklis
                                        4
         1.1.Uz??mumu ien?kuma nodok?a maks?t?ji
                               4
         1.2.Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks?t?ji                    5
         1.3.Pieejam?s nodok?u atlaides  6
         1.4.Kas tiek aplikts ar nodokli             7
         1.5.Iesp?jamas soda sankcijas  8
         1.6Kad j?iesniedz deklar?cijas un kad j?maks? nodoklis
                            9
      
      2. Uz??muma ien?kuma nodok?a apr??ini
                                 11
      
      3.Secin?jums
                                                        14
      
      4. Izmantotas literat?ras saraksts
                                           15
      
      5. Pielikums
                                                         16
      Ievads.
      
      
      Jebkur? valst? ir nodok?i, vien? tie ir zem?ki, otr? – augst?ki. No  nodok?u
      maks?t?ju viedok?a nodok?i vienm?r bija un  b?s  nepat?kama  lieta  lai  cik
      zemi tie neb?tu. Un ar to pal?dz?bu  var  secin?t  par  efektu,  ko  t?  dod
      valstij, k? t? ietekm? ekonomikas  att?st?bu.  Valst?s  ar  liel?ko  nodok?u
      slogu vald?ba p?rvalda liel?ku ien?kumu da?u nek? valst?s ar zem?ku  nodok?u
      slogu. Cik tas  ir  labi  atkar?gs  ar?  no  vald?bas  sp?jas  p?rvald?t  un
      racion?li p?rdal?t t?s r?c?b? eso?us l?dzek?us, kurus t?  sa?em  k?  nodok?u
      ie??mumus  bud?et?.  Var  gad?ties,  ka  valsts  at?em  p?r?k  daudz  naudas
      l?dzek?u no iedz?vot?jiem, l?dz ar to bremz?jot ekonomisko aktivit?ti.
      
      
      Latvij? k? neatkar?g? valst? nodok?u sist?ma jau  ir  sak?rtota,  bet  tom?r
      nodok?us reglament?jo?os likumdo?anas aktos  past?v  da?as  nepiln?bas,  kas
      laika gait? tiek atkl?tas. Ar?  valst?  un  pasaul?  notieko?ie  ekonomiskie
      procesi izsauc past?vo?o likumu groz??anu.
      
      L?dz ar to kontroldarba m?r?is ir noskaidrot uz??muma ien?kuma nodokli
      ekonomisko b?t?bu.
      Izvirz?t? m?r?a sasnieg?anai kursa darb? risin?mie uzdevumi ir ??di:
          . noskaidrot, ka min?tais nodoklis ietekm? uz uz??m?jdarb?bu. ?aj?
            gad?juma- uz zemnieku saimniec?bu;
          . k?du pe??u g?st uz??mums p?c nodok?a samaks??anas;
          . k?da ir loma uz??mumu ien?kuma nodoklim.
                             1. Uz??mumu ien?kuma nodoklis.
      
      Uz??mumu ien?kuma nodoklis kop? ar iedz?vot?ju ien?kuma nodokli veido
      vienotu ien?kuma nodok?u sist?mu. Ar to j?saprot, ka jebkura persona, kas
      g?st ien?kumus m?su valst?, ir iedz?vot?ju ien?kuma nodok?a vai uz??mumu
      ien?kuma nodok?a maks?t?ja.
      Savuk?rt jebkur? ien?kums, ko g?st personas, kas ir iek?zemes nodok?u
      maks?t?js, ir apliekams ar iedz?vot?ju ien?kuma nodokli vai uz??mumu
      ien?kuma nodokli.
      Uz??mumu ien?kuma nodoklis ir pe??as nodok?a jaun? redakcija. Latvijas
      Republikas Saeima 1995.gada 9.febru?r? pie??ma un Valsts prezidents
      1995.gada 1.mart? izsludin?ja likumu “Par uz??mumu ien?kuma nodokli”, kur?
      st?j?s sp?k? ar 1995.gada 1.apr?li.
      Visu iek?zemes uz??mumu un past?v?go p?rst?vniec?bu pe??a tiek aplikta ar
      nodokli.  ?rvalstu uz??mumi maks? nodokli par noteiktiem Latvij? g?tiem
      ien?kumiem.
      Uz??mumu ien?kuma nodoklis pieder pie tie?o nodok?u grupas. Par 2001. gadu
      nodoklis apr??in?ms p?c 25% likmes, bet turpm?kajos gados likme tiek
      samazin?ta ??di: 2002. gad? - 22%, 2003. gad? - 19%, ar 2004. gadu - 15%
      (samazin?t? likme j?s?k piem?rot ar taks?cijas gadu, kas s?kas attiec?gaj?
      kalend?raj? gad?). 
      Analiz?jot valsts nodok?u politiku un kop?jo  nodok?u  sist?mas  ietekmi  uz
      tautsaimniec?bas  att?st?bu,  rodas  nepiecie?am?ba  p?c  t?d?  r?d?t?j?  k?
      nodok?u nasta jeb nodok?u slogs (tax  burden).  It  ?pa?i  ?is  r?d?t?js  ir
      svar?gs, sal?dzinot nodok?u politikas da??d?s valst?s.
      Bie?i vien tiek sal?dzin?tas nodok?u likmes  da??d?s  pasaules  valst?s  un,
      l?dz ar to, var?tu secin?t, ka valst?s ar zem?k?m nodok?u likm?m  j?b?t  ar?
      daudz labv?l?g?kiem  ekonomikas  apst?k?iem  uz??m?jdarb?bas  att?st?bai  un
      dz?ves l?menim kopum?. No vienas puses, tas t?  ar?  ir  -   zem?ki  nodok?i
      neap?aub?mi stimul?  ekonomisko  aktivit?ti  un  piesaista  invest?cijas  no
      ?rzem?m. No otras puses, zemas nodok?u  likmes  neko  nesaka  par  visp?r?jo
      dz?ves l?meni valst?, un var izr?d?ties,  ka  pat  ??s  sal?dzino?i  zem?kas
      nodok?u likmes var izr?d?ties par smagu nastu ?o nodok?u maks?t?jiem.
      T?tad,  lai  izv?rt?tu  nodok?u  slogu  valst?,   nav   pietiekams   vien?gi
      sal?dzin?t nodok?u likmes ne?emot v?r? citus svar?gus faktorus.
      T?p?c nodok?u nastas r?d?t?j? ietilpst viens no svar?g?kajiem
      makroekonomiskiem raksturot?jiem, t.i. iek?zemes kopprodukts.
      Atkar?b? no nodok?u lomas valsts bud?eta veido?an? iz??ir “m?kstu”,  stingru
      un m?renu nodok?u sist?mu.
      Uz??mumu ien?kuma nodoklis, kur? pieder pie tie?iem nodok?iem, ie?em lielu
      da?u valsts nodok?u ie??mumos.
      Uz??mumu ien?kuma nodok?a ?patsvars kop?jos nodok?u ie??mumos valsts
      bud?et? pak?peniski samazin?s jau no 1998. gada. 2002. gad? tas sast?d?ja
      tikai 6.8 % no visiem nodok?u ie??mumiem. Samazin?s ar? uz??mumu ien?kuma
      nodok?a slogs, kura dinamika laika period? no 1998. l?dz 2002. gadam
      par?d?ta 1.tabul?.
      
      1.1.Uz??mumu ien?kuma nodok?a maks?t?ji .
      
      Uz??mumu ien?kuma nodok?a maks?t?ji ir:
      
         1. iek?zemes uz??mumi, kas veic uz??m?jdarb?bu, sabiedrisk?s un
            reli?isk?s organiz?cijas un no valsts bud?eta vai pa?vald?bu bud?etiem
            finans?tas instit?cijas, kuras g?st ien?kumus no saimniecisk?s
            darb?bas.
            Iek?zemes uz??mumi ir visi uz??mumi un uz??m?jsabiedr?bas, ko uzskata
            par rezidentiem.
         2. ?rvalstu uz??mumi, uz??m?jsabiedr?bas, fizisk?s personas un citas
            personas (nerezidenti).
         3. nerezidentu past?v?g?s p?rst?vniec?bas (past?v?g?s p?rst?vniec?bas).
      Saimniecisk? darb?ba ?? likuma izpratn? ir darb?ba, kas v?rsta uz pre?u
      ra?o?anu, darbu izpildi, pakalpojumu snieg?anu un cita veida darb?bu par
      atl?dz?bu.
      
      1.2. Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks?t?ji .
      
      Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks?t?ji:
      Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks? valsts uz??mumi, no valsts bud?eta
      finans?tas instit?cijas, kuru ien?kumi no saimniecisk?s darb?bas paredz?ti
      valsts bud?et?, k? ar? no pa?vald?bu bud?eta finans?tas instit?cijas, kuru
      ien?kumi no saimniecisk?s darb?bas paredz?ti pa?vald?bu bud?etos, un
      bezpe??as organiz?cijas, k? ar? priv?tie pensiju fondi.
         1. L?gumsabiedr?bas uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks? patst?v?gi, bet
            katrs l?gumsabiedr?bas dal?bnieks maks? attiec?gi iedz?vot?ju ien?kuma
            nodokli vai uz??mumu ien?kuma nodokli par tam pien?ko?os
            l?gumsabiedr?bas pe??as da?u. L?gumsabiedr?ba iesniedz deklar?ciju par
            sadal?t?s pe??as sa??m?jiem.
         2. Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks? fizisk?s personas un individu?lie
            (?imenes) uz??mumi (ar? zemnieku un zvejnieku saimniec?bas), kuriem
            nav j?iesniedz gada p?rskats atbilsto?i likumam "Par uz??mumu gada
            p?rskatiem". ?o uz??mumu ?pa?nieki maks? iedz?vot?ju ien?kuma nodokli
            ar? par uz??muma ien?kumiem. ?ie noteikumi neattiecas uz t?diem
            individu?lajiem (?imenes) uz??mumiem (ar? zemnieku un zvejnieku
            saimniec?b?m), kuri ir re?istr?ti k? uz??mumu ien?kuma nodok?a
            maks?t?ji piecu taks?cijas periodu laik? no t? taks?cijas perioda
            (ieskaitot), kur? tie tika re?istr?ti k? uz??mumu ien?kuma nodok?a
            maks?t?ji. Ja ?? termi?a p?d?j? taks?cijas period? individu?l?
            (?imenes) uz??muma (ar? zemnieku un zvejnieku saimniec?bas) ie??mumi
            no saimnieciskajiem dar?jumiem ir maz?ki par 45 000 latu, n?kamaj?
            kalend?raj? gad? p?c ?? taks?cijas perioda beig?m ?is uz??mums (ar?
            zemnieku un zvejnieku saimniec?ba) var re?istr?ties k? iedz?vot?ju
            ien?kuma nodok?a maks?t?js. Laika posm? no taks?cijas perioda beig?m
            l?dz n?kam? kalend?r? gada s?kumam ?im uz??mumam (ar? zemnieku un
            zvejnieku saimniec?bai) j?maks? uz??mumu ien?kuma nodoklis.
      
      1.3 Pieejam?s nodok?u atlaides.
      
      Pieejam?s nodok?u atlaides ir:
      
      Saska?? ar likumu "Par uz??mumu ien?kuma nodokli" ir pieejamas ??das
      nodok?u atlaides:
          . atlaides mazajiem uz??mumiem. Mazais uz??mums ?? likuma izpratn? ir
            uz??mums, kur? taks?cijas gad?, par kuru tiek apr??in?ts nodoklis, nav
            p?rsniegti vismaz divi no ??diem nosac?jumiem:
            > pamatl?dzek?u bilances v?rt?ba - 70 000 latu;
            > neto apgroz?jums - 200 000 latu;
            > vid?jais str?d?jo?o skaits - 25 cilv?ki.
      Nodok?a atlaide mazajiem uz??mumiem ir 20 procenti no apr??in?t? uz??mumu
      ien?kuma nodok?a. Nodok?a atlaidi diviem vai vair?kiem mazajiem uz??mumiem,
      kuros vair?k nek? 50 procenti no pamatkapit?la vai uz??muma da?u v?rt?bas
      katr? no ?iem diviem vai vair?kiem uz??mumiem pieder vai ar l?gumu vai
      cit?di ?ajos divos vai vair?kos uz??mumos ir nodro?in?ta iz??iro?a ietekme
      (ir balsu vair?kums) vienai un tai pa?ai personai un ??s personas pirm?s
      pak?pes radiniekiem vai laul?tajam, piem?ro tikai gad?jumos, kad ?o
      uz??mumu kop?jie r?d?t?ji nep?rsniedz divus no ?? panta pirmaj? da??
      min?tajiem nosac?jumiem.  Ja mazais uz??mums izbeidz uz??m?jdarb?bu,
      likvid?cijas gad? nodok?a atlaidi nepiem?ro.  Nosakot pamatl?dzek?u
      bilances v?rt?bu ?? panta vajadz?b?m, j??em v?r? 13. panta tre??s da?as
          . atlaides uz??mumiem, kas nodarbina noties?tas personas. Nodok?a
            atlaide uz??mumiem, kas izmanto k? darbasp?ku noties?tos, ir 20
            procenti no apr??in?t? uz??mumu ien?kuma nodok?a. ?? nodok?a atlaide
            netiek piem?rota uz??mumiem, kas izmanto nodok?u atlaidi mazajiem
            uz??mumiem.
          . atlaides lauksaimniec?bas uz??mumiem.  Uz??mumi, kas veic
            lauksaimniecisko darb?bu, var sa?emt nodok?u atlaidi, kas ir noteikta
            taks?cijas gad? 10 latu apm?r? par katru lauksaimniec?b? izmantojam?s
            zemes hekt?ru. Lai sa?emtu ??du nodok?a atlaidi, uz??mumam vienlaikus
            ar nodok?a deklar?ciju j?iesniedz Valsts ie??mumu dienestam
            pa?vald?bas apstiprin?ts zemes izmanto?anas pl?ns.
          . atlaides augstu tehnolo?iju produktiem un programmproduktiem. Nodok?a
            atlaide uz??mumiem, kas ra?o augstas tehnolo?ijas produktus un
            programmproduktus, ir 30 procenti no apr??in?t? uz??mumu ien?kuma
            nodok?a , ja uz??mums atbilst ??diem krit?rijiem:
            > uz??muma neto apgroz?jum? Ministru kabineta noteiktie atbalst?mie
              produkti taks?cijas perioda sast?da vair?k nek? 75 procentus;
            > uz??mums sa??mis ISO 9000, ISO 9001sertifik?tu.
      Ta?u j??em v?r?, ka ?? atlaide b?s piem?rojama tikai l?dz 2003. gada 31.
      decembrim, turkl?t vis? atlaides izmanto?anas period? nodoklis apr??in?ms
      p?c 25% likmes, neskatoties uz visp?r?jo likmes samazin?jumu.
          . atlaides ?rvalst?s samaks?tajam nodoklim. Apr??in?to nodokli var
            samazin?t par summu, kas ir vien?da ar ?rvalst?s samaks?to nodokli, ja
            ?? nodok?a nomaksa ?rvalst?s ir apliecin?ta ar ?rvalstu nodok?u
            iekas??anas instit?cijas apstiprin?tiem dokumentiem, kuros uzr?d?ts
            apliekamais ien?kums un ?rvalst?s samaks?t? nodok?a summa. ?is
            samazin?jums nedr?kst p?rsniegt t?du summu, kas b?tu vien?da ar
            Latvij? apr??in?to nodokli par ?rvalst?s g?to ien?kumu. Ja rezidents
            vai past?v?g? p?rst?vniec?ba taks?cijas period? g?st ien?kumus
            vair?k?s ?rvalst?s, ?ie noteikumi ir j?piem?ro atsevi??i katr?
            ?rvalst? g?tajam ien?kumam.
          . atlaides ziedojumiem. Uz??muma ien?kuma nodokli var samazin?t:
            > par 85% no summas, kas ziedota Finansu Ministrijas apstiprin?tai
              sabiedriskai vai reli?iskai organiz?cijai;
            > par 90% no summ?m, kas ziedotas Latvijas Kult?ras Fondam, Latvijas
              Olimpiskajai Komitejai vai Latvijas B?rnu Fondam.
      Par ziedojumiem piem?rojam? atlaide tiek at?emta no maks?jam? uz??muma
      ien?kuma nodok?a, bet t? nevar p?rsniegt 20% no kop?j?s nodok?a
      summas.Nodok?a atlaidi nevar piem?rot maks?t?jiem, kuriem taks?cijas
      perioda otr? m?ne?a pirmaj? datum? ir nodok?a par?di par iepriek??jiem
      gadiem.
          . atlaides lielu invest?ciju projektiem. Uz??mumiem, kas invest?s
            Latvij? 10 miljonus latu vai vair?k, b?s iesp?jams sa?emt uz??mumu
            ien?kuma nodok?a atlaidi 40% apm?r? no veikt?s invest?cijas apjoma.
            Invest?cijas j?veic laika period?, kas nep?rsniedz 3 gadus. Atlaidi
            var s?kt izmantot s?kot ar projekta pabeig?anas gadu, bet kop?j?
            atlaide j?izmanto desmit gadu laik?. Turkl?t j??em v?r?, ka vis?
            atlaides izmanto?anas period? nodoklis apr??in?ms p?c 25% likmes,
            neskatoties uz visp?r?jo likmes samazin?jumu.Atlaidi nevar piem?rot
            sabiedrisko pakalpojumu sniedz?ji, uz kuriem attiecas likums "Par
            sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", k? ar? uz??mumi, kas izmanto
            vai ir pag?tn? izmantoju?i nodok?u atlaides par ?rvalstu invest?cij?m.
            Piem?rojot atlaidi par lielaj?m invest?cij?m, uz??mumi nevar?s
            izmantot liel?ko da?u no cit?m nodok?u atlaid?m, kas paredz?tas
            likumos.Lai sa?emtu atlaidi, invest?cij?m j?b?t izdar?t?m
            pamatl?dzek?os, kas tiek izmantoti saimniecisk?s darb?bas veik?anai,
            turkl?t katrs invest?ciju projekts ir j?sagatavo Ministru kabineta
            noteiktaj? k?rt?b? un Ministru kabinetam ir j?pie?em l?mums par
            atbalstu ?im invest?ciju projektam.
      Atbr?vojums no uz??mumu ien?kuma nodok?a vai samazin?ta uz??mumu ien?kuma
      nodok?a likme var tikt piem?rota saska?? ar likumu "Par ?rvalstu
      ieguld?jumiem Latvijas Republik?" vai likumu "Par nodok?u
      piem?ro?anu br?vost?s un speci?laj?s ekonomiskaj?s zon?s".  Ta?u j??em
      v?r?, ka min?to atvieglojumu izmanto?anas period? nodoklis apr??in?ms p?c
      25% likmes, neskatoties uz visp?r?jo likmes samazin?jumu.
      1.4 Kas tiek aplikts ar nodokli.
      Nodok?u b?ze da??diem nodok?a maks?t?jiem:
          . Rezidentiem ar nodokli tiek aplikti to vispasaules ien?kumi.
          . ?rvalstu uz??mumiem ar nodokli tiek aplikti to Latvij? g?tie ien?kumi.
      
          . ?rvalstu uz??mumu past?v?gaj?m p?rst?vniec?b?m ar nodokli tiek aplikti
            to Latvij? un ?rvalst?s patst?v?gi g?tie ien?kumi.
      Uz??mumiem j?veic gr?matved?bas uzskaite, pamatojoties uz uzkr??anas
      principu. Nodok?a maks?t?ja apliekamais ien?kums ir gada pe??as (zaud?jumu)
      summa, kas uzr?d?ta pe??as vai zaud?jumu apr??in?, ko sast?da saska?? ar
      viet?jiem gr?matved?bas standartiem un kori?? atbilsto?i likumam “Par
      uz??mumu ien?kuma nodokli”.
      
      1.5 Iesp?jamas soda sankcijas.
      Nodok?a b?zes samazin??ana:
      Ja uz??mums, p?rk?pdams nodok?u likumdo?anu, ir samazin?jis apliekamo
      ien?kumu un ?is fakts tiek atkl?ts Valsts ie??mumu dienesta nodok?u
      rev?zijas laik?, rad?sies saist?bas par visu nenomaks?to nodok?a summu, k?
      ar? soda naudu 100% apm?r?. Nav at??ir?bas starp gad?jumiem, kad nodokli
      nemaks? ar nodomu, vai kad nepareizi tulkots likums vai vienk?r?i radusies
      k??da. Tom?r Valsts ie??mumu dienestam ir ties?bas samazin?t soda naudu par
      70% no s?kotn?j?s summas reizi trijos gados.
      
       Ja nodok?u maks?t?js triju gadu laik? atk?rtoti un apzin?ti samazin?jis
      nodok?u b?zi, uzr?d?dams maz?kus ien?kumus, neuzr?d?dams ien?kumus vai ar
      dokumentiem apliecin?jis nepamatotus izdevumus, nodok?a maks?t?jam b?s
      j?samaks? visa nenomaks?t? nodok?a summa un 200% soda nauda. Turkl?t tiks
      apr??in?ta ar? kav?juma nauda (procenti).Neatkar?gi no t?, vai nodok?u
      nomaksu nepiln? apjom? ir konstat?jis pats nodok?u maks?t?js, vai nodok?u
      audits, tiks piem?roti soda procenti, kas sast?v no:
          . nokav?juma nauda 0,05% no summas par katru dienu;
          . pamatpar?da palielin?juma nauda atbilsto?i Latvijas Bankas noteiktajai
            refinans??anas likmei kav?juma period?.
      Ja audita p?rbaud? ir konstat?ta nodok?u nomaksa nepiln? apjom? un tiek
      piem?rotas soda naudas, soda procenti tiks attiecin?ti gan uz pamatpar?da
      summu, gan uz soda naud?m.
      Ja laik? netiek samaks?ts nodoklis un soda nauda
      Ja nodok?a maks?t?js nesamaks? nodokli kop? ar apr??in?taj?m soda naudas
      summ?m tr?s m?ne?u laik? un nodok?a samaksas termi?? netiek pagarin?ts,
      Valsts ie??mumu dienests ir ties?gs uzs?kt tiesas procesu, lai pasludin?tu
      nodok?a maks?t?ju par maks?tnesp?j?gu.
      
       
      
      Ja laik? netiek samaks?ts ietur?juma nodoklis
      No vair?kiem maks?jumu veidiem nodok?u maks?t?jam j?ietur nodoklis un
      j?p?rskaita bud?et? l?dz n?ko?? m?ne?a 15. datumam p?c maks?juma veik?anas.
      Ietur?juma nodok?a likmes parasti ir robe??s no 2-15% (iz?emot gad?jumus,
      kad maks?jumus p?rskaita uz beznodok?u vai zemu nodok?u teritoriju - tad
      nodok?a likme ir 25% (2002. g. - 22%; 2003. g. - 19%; ar 2004. g. - 15%)). 
      Ja nodoklis tom?r nav ietur?ts un p?rskait?ts laik?, nodok?a maks?t?jam
      j?palielina apliekamais ien?kums par attiec?g? maks?juma summu.
      Ja nodok?a deklar?cijas netiek iesniegtas laik?
      Ja nodok?a maks?t?js nav iesniedzis uz??mumu ien?kuma nodok?a deklar?ciju
      noteiktaj? termi??, j?maks? soda nauda atkar?b? no nokav?juma ilguma:
          . l?dz 15 dien?m - 0.1% no maks?jam?s nodok?a summas, bet nep?rsniedzot
            Ls 50;
          . no 16 l?dz 30 dien?m - 0.5% no maks?jam?s nodok?a summas, bet
            nep?rsniedzot Ls 200; 
          . ilg?k par 30 dien?m - 1% no maks?jam?s nodok?a summas, bet
            nep?rsniedzot Ls 500.
      K??du labo?ana
      Ja nodok?u maks?t?js atkl?j, ka pie??vis k??du un iesniedz labojumu agr?k
      iesniegtai uz??mumu ien?kuma nodok?a deklar?cijai, kav?juma nauda
      (procenti)  b?s j?maks? gad?jum?, ja nodoklis samaks?ts nepiln? apjom?.
      Kav?juma naudas (procentu) apr??in??ana tiek p?rtraukta, ja pamatpar?da
      palielin?juma nauda un nokav?juma nauda kop? sasniedz nokav?t? maks?juma
      apm?ru. 
      Uz??mumu ien?kuma nodok?a deklar?cij?s dr?kst izdar?t labojumus tikai par
      trim iepriek??jiem gadiem.
      
      1.6 Kad j?iesniedz deklar?cijas un kad j?maks? nodoklis.
      Taks?cijas periods
      Taks?cijas periods uz??mumu ien?kuma nodok?a m?r?iem atbilst uz??muma
      finansu gadam. Nodok?a avansa iemaksas tiek veiktas reizi m?nes? vai
      ceturksn?, bet gal?g?s korekcijas tiek izdar?tas finansu gada nosl?gum?.
      Ikm?ne?a avansa maks?jumi
      Uz??mumu ien?kuma nodok?a iemaksas parasti veic katru m?nesi, bet gal?g?s
      korekcijas izdara, iesniedzot gada nodok?a deklar?ciju. M?ne?a uz??mumu
      ien?kuma nodok?a maks?jums j?veic l?dz katra m?ne?a 15. datumam. Avansa
      summu nosaka, pamatojoties uz nodok?a saist?bas apjomu iepriek??j? finansu
      gad?. Jaundibin?tam uz??mumam nodok?a avansa maks?jumi ir br?vpr?t?gi
      pirmajos 12 darb?bas m?ne?os.
      Ceturk??a vai citas avansa iemaksas
      Uz??mums var izv?l?ties veikt avansa iemaksas reizi ceturksn?,  ja ikm?ne?a
      avansa maks?jumi pirmstaks?cijas period? ir maz?ki par Ls 500. Ja uz??muma
      darb?bai ir sezon?ls raksturs, Valsts ie??mumu dienests var noteikt cit?du
      avansa iemaksu grafiku p?c maks?t?ja iesnieguma.
      Nodok?a deklar?cijas iesnieg?anas termi?? 
      Uz??mumu ien?kuma nodok?a deklar?cija j?iesniedz VID kop? ar gada p?rskatu
      m?ne?a laik? p?c apstiprin??anas, bet ne v?l?k k? ?etrus m?ne?us
      p?c p?rskata gada beig?m.
      Nodok?a samaksas termi??
      Uz??mumu ien?kuma nodoklis j?samaks? l5 dienu laik? p?c nodok?a
      deklar?cijas iesnieg?anas.
      
      
                          2.Uz??muma ien?kuma nodok?a apr??ini.
      
      Ir dots:
          * pamatl?dzek?u gada vid?j? v?rt?ba uz 01.01.2002. gadu sast?d?ja
            100.000 Ls;
          * saimniec?bas taks?cijas period? sa?emto subs?diju apjoms
            2.000 Ls;
          * dabas resursu nodok?a maks?jumu summa taks?cijas period?         3.000
            Ls.
      
      1. vajag apr??in?t pamatl?dzek?u sadal?jumu pa kategorij?m.
               . 1.kategorijai 100.000*30%=30.000 Ls
               . 2.kategorijai 100.000*10%=10.000 Ls
               . 3.kategorijai 100.000*20%=20.000 Ls
               . 4.kategorijai 100.000*40%=40.000 Ls
      
      2.vajag apr??in?t nolietojumu katrai kategorijai pusgadam.
      Nolietojums j?r??ina pa ceturk??iem.
      Nolietojumu 1-j?m ceturksnim var apr??in?t sekojo?i:
          . apr??in?t izlietojumu finansu gr?matved?bas vajadz?b?m;
          .  sa?emto rezult?tu izdal?t ar 4;
          . apr??in?t nolietojumu divk?r?? apm?r?, kas b?s nolietojums uz??mumu
            ien?kuma nodok?a apr??in??anai un izdal?t ar 4.
      
                                Nolietojums 1.ceturksnim.
      
         1. kategorija.
      30.000*5%=1.500 Ls, kur 5%- nolietojuma likme 1.kategorijai
      1.500/4=375 Ls
      (30.000-375)*5%2=29.625*2*0,05=2.963 Ls, kur 5%*2 - nolietojuma likme
      1.kategorijai divk?r?a apm?r?
      2.963/4=741 Ls
      741 Ls- 1.kategorijas pamatl?dzek?u nolietojums 1.ceturksnim.
      
         2. kategorija.
      10.000*10%=1.000 Ls, kur 10%- nolietojuma likme 2.kategorijai
      1.000/4=250 Ls
      (10.000-250)*10%*2=1.950 Ls, kur 10%*2 - nolietojuma likme 2.kategorijai
      divk?r?a apm?r?
      1950/4=488 Ls
      488 Ls- 2.kategorijas pamatl?dzek?u nolietojums 1.ceturksnim
      
         3. kategorija.
      20.000*35%=7.000 Ls, kur 35%- nolietojuma likme 3.kategorijai
      7.000/4=1.750 Ls
      (20.000-1.750)*35%*2=12.775 Ls, kur 35%*2 - nolietojuma likme 3.kategorijai
      divk?r?a apm?r?
      12.775/4=3.194 Ls
      3.194 Ls- 3.kategorijas pamatl?dzek?u nolietojums 1.ceturksnim
      
         4. kategorija.
      40.000*20%=8.000 Ls, kur 20%- nolietojuma likme 4.kategorijai
      8000/4=2.000 Ls
      (40.000-2.000)*20%*2=15.200 Ls, kur 20%*2- nolietojuma likme 4.kategorijai
      divk?r?a apm?r?
      15.200/4=3.800 Ls
      3.800 Ls- 4.kategorijas pamatl?dzek?u nolietojums 1.ceturksnim
      
      ?1=741 Ls+488 Ls+3.194 Ls+3.800 Ls=8.222 Ls, kur ?1-nolietojumam
      1.ceturksnim.
      
                                Nolietojums 2.ceturksnim.
      
         1. kategorija.
      30.000-375=29.625 Ls
      (29.625*5%)/4=370 Ls
      (29.625-370)*5%*2=2.925 Ls
      2.925/4=731 Ls
         2. kategorija.
      10.000-250=9.750 Ls
      (9.750*10%)/4=244 Ls
      (9.750-244)*10%*2=1.901 Ls
      1901/4=475 Ls
         3. kategorija.
      20.000-1.750=18.250 Ls
      (18.250*35%)/4=1.597 Ls
      (18.250-1.597)*35%*2=11.657 Ls
      11.657/4=2.914 Ls
         4. kategorija.
      40.000-2000=38.000 Ls
      (38.000*20%)/4=1.900 Ls
      (38.000-1900)*20%*2=14.440 Ls
      14.440/4=3610 Ls
      
      ?2=731 Ls+475 Ls+2.914 Ls+3610 Ls=7730 Ls, kur ?2-nolietojumam
      2.ceturksnim.
      
      Pamatl?dzek?u nolietojuma summa pusgadam= ?1+ ?2
      Pamatl?dzek?u nolietojuma summa pusgadam=8.222 Ls+7.730 Ls=15.952 Ls
      
      Ra?o?anas izmaksas ar pamatl?dzek?u nolietojuma summu=20.000
      Ls+15.952=35.952 Ls, kur 20.000 Ls- ra?o?anas izmaksas bez pamatl?dzek?u
      nolietojuma summas.
      
      3.j?apr??ina nekustama ?pa?uma nodoklis.
      Ir zin?ms, ka zemnieku saimniec?ba, kura aiz?em 14 ha zemes, atrodas
      Bauskas rajona Vecumnieku pagast?. ?eit zemes vid?ja kadastr?l? v?rt?ba ir
      133 Ls par 1 ha.
      Tad:
      Nekustam? ?pa?uma apliekama v?rt?ba= zemes kadastr?l? v?rt?ba uzdevum?
      dotais koeficients14 ha
      Nekustam? ?pa?uma apliekama v?rt?ba=133 Ls*1,02*14 ha=1.899 Ls
      Nekustam? ?pa?uma nodok?a likme ir 1,5 5 gad?. Tad ?? zemnieku saimniec?ba
      maksa par gadu:
      1.899 Ls*1,5%=28 Ls gad?.
      Bet uzdevuma bija pras?ts apr??in?t par pusgadu, tad:
      28/2=14 Ls pusgad?
      T? k? par katru zemes hekt?ru ir atlaide 10 Ls, tad dot? saimniec?ba sa?em
      atpaka? naudu, kura ir vienota ar:
      14 ha*10 Ls=140 Ls, kur 140 Ls- atlaide gadam
      bet atlaide pusgadam:
      140 Ls/2=70 Ls
      atlaidi vajag atskait?t no izmaks?m pirms nodok?a maks??anas.
      
      4.visas izmaksas apr??in??ana.
      visas izmaksas=35.952 Ls-2.000 Ls+3.000 Ls-70 Ls+14 Ls=36.896 Ls, kur
      35.952 Ls- ra?o?anas izmaksas ar pamatl?dzek?u nolietojuma summu;
      2.000 Ls- subs?dijas apjoms;
      3.000 Ls- dabas resursu nodoklis;
      70 Ls- atlaida par zemi;
      14 Ls- nekustam? ?pa?uma nodoklis.
      
      5.apr??inat
      ien?kums- visas izmaksas= 70.000 Ls-36.896 Ls= 33.104 Ls.
      
      6.apr??inat uz??muma ien?kuma nodokli.
      T? k? uz??mumu ien?kuma nodok?a likme no 2002.gada 1.janv?ra l?dz 2002.
      1.janv?rim ir 22%.
      Uz??mumu ien?kuma nodoklis= 33.104*22%=7.283 Ls
      
      7.apr??in?t zemnieku saimniec?bas g?ta ien?kuma apjomu.
      Ien?kuma apjoms= 70.000 Ls- visas izmaksas- uz??mumu ien?kuma nodoklis
      Ien?kuma apjoms= 70.000 Ls-36.896 Ls- 7.283 Ls= 25.821 Ls
                                       Secin?jums.
      
      1.Izmai?as likum? “Par uz??mumu ien?kuma nodokli” ar? nav pozit?vas  visiem,
      jo likum? paredzam?s atlaides  uz??mumiem,  kas  ra?o  augst?s  tehnolo?ijas
      produktus,  b?s sp?k? l?dz 2004.gadam  un  ien?kuma  nodoklis  tiks  maks?ts
      l?dz?in?j? – 25% apm?r?. Ar? mazo un vid?jo uz??mumu  nodok?a  atlaides  b?s
      piem?rotas tikai l?dz tas sasniegs 15% 2004.gad?. Lai veicin?tu MVU  sektora
      att?st?bu ar? t?l?k, b?tu labi turpm?k saglab?t ??s atlaides  .
      2. Latvijas nodok?u politika ir v?rsta uz tie?o nodok?u sloga samazin??anu,
      pie kuram ir uz??mumu ien?kuma nodoklis.
      3. L?dz pat 1998. gadam nodok?u nasta Latvij? past?v?gi  pieauga,  bet  kop?
      1998. gada visu laiku samazin?jusies.  Ar?  turpm?kajos  gados  pl?nota  t?s
      samazin??an?s. Bet tagad?j?s nodok?u nastas  samazin??ana  notiek  ne  tikai
      iek?zemes kopprodukta pieauguma d??, bet ar?  nodok?u  politikas  rezult?t?.
      Pak?peniski   tiek   samazin?tas    da?u    nodok?u    likmes,    stimul?jot
      uz??m?jdarb?bu, uzlabojot t?s  vidi,  un  l?dztekus  tam  nodok?u  maks?jumi
      k??st viegl?ki.
      Pozit?v?s tendences v?rojamas galvenok?rt sakar? ar uz??mumu ien?kuma
      nodok?a likmes pak?penisku samazin??anos.
      4. Anal?ti?i prognoz?, ka nodok?u samazin??ana sekm?s ekonomikas izaugsmi
      eirozon? par 0,5 % gad?.
      5.Fisk?l? politik? uz??mumu ien?kuma nodok?a  jaut?jum?  notiku?as  svar?gas
      p?rmai?as, kas pozit?vi ietekm?s priv?t? sektora att?st?bu.
      6.Gandr?z vis? pasaul? ir tie?o nodok?u  samazin??anas  tendences.  Galvenie
      to samazin??anas iemesli ir pieaugo?? uz??m?jdarb?bas globaliz?cija un  ?tri
      att?sto??s tehnolo?ijas, kas to veicina. Kapit?la pieaugo?a mobilit?te  liek
      valst?m saglab?t konkur?tsp?j?gas nodok?u likmes, lai izvair?tos no  biznesa
      p?rvieto?anas uz cit?m valst?m, kur ir labv?l?g?ki apst?kli.
      7. Tas neb?t nenoz?m?, ka zems nodoklis  ir  ar?  maza  nodok?u  nasta.  Lai
      noteiktu to patieso lielumu, nodok?a likme da??d?s  valst?s  ir  j?sal?dzina
      ar? ar apliekamo  b?zi.  Un  var  izr?d?ties,  ka  lai  nodro?in?tu  nodok?u
      ie??mumus,  viena  nodok?a  samazin??ana  var  nov?st   pie   citu   nodok?u
      palielin??an?s. Citu v?r? ?emamu faktoru vid? j?min  ar?  netie?ie  nodok?i,
      iek??jo  invest?ciju  veicino?ie  apst?k?i,  k?  ar?  nodok?u   likumdo?anas
      sare???t?ba.
      
      
      
                                  Izmantota literat?ra.
      
         1.  995.g.  9.febr.  LR  Likums  “Par  uz??mumu  ien?kuma   nodokli”   ar
            groz?jumiem, kas  pie?emti 22.11.2001. un public?ti Latvijas  V?stnes?
            07.12.2001.
         2. Latvijas statistikas ikm?ne?a bi?etens. CSP – 2002(2).
         3. A.Zvejnieks “Nodok?i un nodevas” M?c?bu gr?mata – R: RTU. – 1998.- 412
            lpp.
         4. Laikraksts Dienas Bizness 15.03.2002.
                                                                         pielikums
               Uz??mumu ien?kuma nodok?a sloga dinamika 1998.-2002. gados
      |nodoklis   |Slogs       |Slogs       |Slogs   |Slogs   |Slogs     |
      |           |1998.gad?   |1999.gad?   |2000.gad|2001.gad|2002.gad? |
      |           |            |            |?       |?       |          |
      |UIN        |2.6 %       |2.4 %       |1.7 %   |2.1 %   |1.8 %     |
      
      
                   Uz??mumu ien?kuma nodok?a ie??mumi1998.-2002. gados
      |nodoklis   |1998.gad?   |1999.gad?   |2000.gad|2001.gad|2002.gad? |
      |           |            |            |?       |?       |          |
      |UIN        |92,4        |92,2        |73,7    |98,4    |94,2      |
      |(milj. Ls) |            |            |        |        |          |